Vispārējā gadījumā, ja tiek veikti darījumi ar finanšu instrumentiem (vērtspapīriem) un darījumu veikšanā neizmanto deklarēto ieguldījumu kontu (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.¹³ panta speciālās prasības), tad attiecināma parastā iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība kapitāla pieaugumam, kas paredz reizi ceturksnī vai gadā deklarēt ienākumu no kapitāla pieauguma un maksāt nodokli, jo ienākums no kapitāla aktīvu (vērtspapīru) atsavināšanas ir uzskatāms par ienākumu no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību, iekļaujot arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu. Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 20%.

Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas.

Ja darījumi ar vērtspapīriem notiek, izmantojot ieguldījumu kontu, tad ir citi likumā noteikti nosacījumi.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” nosaka:

“50. Nodokļa maksātājs deklarācijā DK norāda visus pārskata periodā gūtos ienākumus no kapitāla pieauguma vai zaudējumus no kapitāla aktīva atsavināšanas, ja šo noteikumu 51. punktā nav noteikts citādi vai ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šiem ienākumiem nav ieturēts izmaksas vietā.

51. Ja nodokļa maksātājam pārskata periodā ir bijuši tikai darījumi, kuri neveido ar nodokli apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma (ciesti zaudējumi), maksātājs deklarāciju DK par pārskata periodu neiesniedz.”

Kredītiestādēs klientiem tiek sniegta informācija, arī salīdzinošā – par finanšu instrumentu kontiem un ieguldījumu kontiem. Līdz ar to jautājumus par darbībām, atverot vērtspapīru kontu, ieteicams noskaidrot savā bankā.