Kopš 2009. gada 1. jūlija valsts dzīvojamo māju privatizāciju organizē SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor), bet pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju organizē attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši likuma 6. pantam privatizēt šī likuma 7. un 8. pantā minētos privatizācijas objektus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības privatizācijas sertifikātu īpašniekiem – Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Likums paredz noteiktu kārtību, secību, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, [..], kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kā arī secību, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, [..], kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes.

Saskaņā ar likuma 48. panta pirmo daļu par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā.

Īpašuma tiesības nostiprināmas uz noslēgtā pirkuma līguma pamata, izņemot likuma 49. pantā minēto gadījumu. Pirkuma līgumā fiksētie īpašuma apgrūtinājumi, parādi un tiesību nodrošinājumi ierakstāmi zemesgrāmatā atzīmju veidā.

Privatizācijas komisijas ir pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija (Possessor). Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija organizē attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju.

Likums paredz arī gadījumus (likuma 73.¹ pants), kad piemērojama dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli. Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz valsts vai pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”.

Atbilstoši likuma 73.⁹ panta pirmajai daļai persona, kura ieguvusi dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.

Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.

Ņemot vērā likumā noteikto kārtību, aicinātu jūs vērsties ar detalizētāku skaidrojumu saistībā ar privatizāciju valsts dzīvojamo māju privatizācijas kārtībā pie Possessor, bet, ja attiecīgo privatizācijas procesu organizēja pašvaldība, pie konkrētās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.