Civillikuma 91. panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās.

Tas nozīmē, ka nepietiek ar to, ka zemesgrāmatā viens laulātais ir ierakstīts par konkrētā īpašuma īpašnieku, bet ir jābūt arī ierakstam par to, ka tā ir šīs personas atsevišķa manta.

Atsevišķo mantu var noteikt arī ar laulības līgumu, kuru var noslēgt gan pirms došanās laulībā, gan tās laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 117. pantu, ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 124. panta pirmo daļu, ja laulības līgumā noteikta laulāto mantas kopība, viņiem pirms laulības piederējusī, kā arī laulības laikā iegūtā manta, izņemot atsevišķo (125. p.), ir apvienota vienā kopīgā nedalāmā masā, kura laulības laikā nepieder nevienam laulātajam atsevišķā daļā. Laulības līgumā, nosakot laulāto mantas kopību, laulātie vienojas par to, kurš no viņiem būs mantas kopības valdītājs (vīrs, sieva vai abi kopīgi). Ja mantas kopības valdītājs ir viens no laulātajiem, viņš ar 128. pantā paredzētajiem aprobežojumiem bez norēķina lieto un ar to rīkojas savā vārdā, un viņam ir pienākums segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus.

Vairāk par atsevišķo mantu varat lasīt LV portāla publikācijā, kas ir pieejama šeit, savukārt šeit ir pieejams LV portāla raksts par laulības līgumiem.