Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 21. pantam izīrētājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, ievērojot šī likuma 26. pantā noteikto, vai to izbeigt, ievērojot šī likuma 22., 23., 24. un 25. panta noteikumus.

Saskaņā ar likuma 24. pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:

• īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs;
• īrnieks neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajai kārtībai un ja maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts garāks maksājumu kavējuma termiņš.

Saskaņā ar likuma 24. panta otro daļu, ja tiesa, izskatot izīrētāja pieteikumu, pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktā īrnieka pienākuma īres maksas nesamaksas gadījumā atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām bezstrīdus piespiedu izpildi, ar šī tiesas nolēmuma stāšanos spēkā dzīvojamās telpas īres līgums uzskatāms par izbeigtu.

Ja īrnieks likumā noteiktajā termiņā un kārtībā vēršas tiesā ar prasību, apstrīdot īres maksas parādu, vienlaikus viņam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanu uz šī līguma atlikušo termiņu.

Saskaņā ar likuma 27. panta trešās daļas 1. punktu izīrētājs par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu rakstveidā brīdina īrnieku vismaz vienu mēnesi iepriekš – likuma 24. pantā minētajā gadījumā –, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts uz laiku līdz vienam gadam.

Brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no tā ir nosūtāms uz līgumā norādīto adresi, tai skaitā elektroniskā pasta adresi. Brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma var izsniegt arī ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību. Ja brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma izsniegts ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, izīrētājs vai īrnieks ir uzskatāms par brīdinātu dienā, kas zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajā aktā norādīta kā diena, kad brīdinājums adresātam izsniegts vai adresāts atteicies saņemt brīdinājumu.

Atbilstoši 27. panta sestajai daļai, brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājs brīdinājumā obligāti norāda neizpildīto saistību, tās izpildes kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes sekas.

Svarīgi zināt arī likuma 28. pantu, kas paredz, ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā, bet ieguvējam kļuvis zināms, ka dzīvojamā telpa bijusi izīrēta, un ieguvējs nevēlas noslēgt ar īrnieku jaunu īres līgumu, viņš paziņojumā informē īrnieku, ka dzīvojamā telpa ir atbrīvojama divu mēnešu laikā. Īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu iemitināto personu, kā arī apakšīrnieka, viņa ģimenes locekļu un citu viņa iemitināto personu, ja dzīvojamā telpa nodota apakšīrē, pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu līdz paziņojumā noteiktajam termiņam.

Kā nosaka likuma pārejas noteikumi, – ja īrniekam ir noslēgts īres līgums līdz 2021. gada 1. maijam, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un mājoklim mainās īpašnieks, jaunajam saimniekam līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim.

Dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti līdz jaunā likuma spēkā stāšanās dienai, būs grozāmi atbilstoši šī likuma 8. panta pirmās daļas noteikumiem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par šiem noteikumiem, tad strīdu izšķirs tiesa, un šāda prasība būs ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Prasība par īrnieka izlikšanu no dzīvokļa ceļama Civilprocesa likuma 26. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā – prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Prasības pieteikumā tiesai var lūgt izlikt īrnieku no dzīvojamās telpas, piedzīt īres parādu un atlīdzināt prasītājam tiesas izdevumus.

Ja persona tiesas spriedumu labprātīgi nepilda, pēc labprātīgas sprieduma izpildes un pārsūdzēšanas termiņa notecēšanas ir jāvēršas tiesā ar lūgumu par izpildu raksta izdošanu. Spriedums un izpildu raksts nododams piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš praktizē attiecīgajā teritorijā (pēc īpašuma adreses).