E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 27446
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1
1
1

Ja parādnieks īpašumu nereģistrē zemesgrāmatā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
22. septembrī, 2022
Ludmila Novicka

Labdien! Es dzīvoju Anglijā. Latvijā, Jelgavā, pirms 15 gadiem tēvs man uzdāvināja (dāvinājuma līgums) pusi no mājas, ½ domājamās daļas, ir arī otrs īpašnieks. Man ar otru īpašnieku bija nesaskaņas. Pirms 12 gadiem bija Augstākās tiesas lēmums, kurš stājās likumīgā spēkā pirms 10 gadiem, “nodot visu īpašumu otrajam īpašniekam ar pienākumu samaksāt man, par manu domājamo daļu naudā”. Pēc tam pienākums samaksāt tika samainīts ar tiesas lēmumu “piedzīt no parādnieka, kurš dzīvo un izmanto visu māju savā labā”. Zemesgrāmatā otrs īpašnieks (parādnieks) īpašumu uz sevi nereģistrē. Saistībā ar tiesas lēmumu vēlējos pārrakstīt manu ½ domājamo daļu uz otru īpašnieku (parādnieku), taču saņēmu atbildi, ka bez viņa gribas un klātbūtnes es neko nevaru izmainīt. Katru gadu es maksāju īpašuma nodokli par ½ domājamo daļu, tāpēc joprojām zemesgrāmatā esmu norādīta kā īpašniece. Parādu par manu ½ domājamo daļu otrs īpašnieks neatmaksā. Lieta par parāda piedziņu joprojām atrodas pie tiesu izpildītāja. Parādnieks ignorē tiesas izpildītāju, visas vēstules par parādu atnāk atpakaļ tiesu izpildītājam. Ienākumu parādniekam nav, arī savstarpējai saziņai viņš nepiekrīt. Uz tiesas sēdēm, kuras bija pirms tam un tagad, neierodas, tikai raksta apelācijas, kuras tiesa nepieņem, lai novilcinātu laiku.

Vai Augstākās tiesas lēmumam ir termiņš, pēc kura tas zaudē spēku? Vai varu vērsties ar prasību Augstākajā tiesā par tiesas lēmuma ignorēšanu un ļaunprātīgu likumu neizpildi? Vai ir kāds cits veids, kā īpašumu reģistrēt uz parādnieka vārda? Vai es varu to izdarīt pašvaldībā? Es nedzīvoju Latvijā un man nav deklarētās adreses un bankas konta Latvijā. Liels paldies!

A
atbild:
24. oktobrī, 2022

Lai sniegtu pilnvērtīgu atbildi, ir nepieciešams iepazīties ar konkrētajiem tiesas nolēmumiem, tāpēc varu sniegt vispārīgu atbildi.

Zemesgrāmatu likuma 1. pants paredz, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatā un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta, bet dažādu iemeslu dēļ (gan apzinātu, gan neapzinātu) ierakstīšana zemesgrāmatā tiek novilcināta. Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā zemesgrāmatā ir jānostiprina savas īpašumtiesības, un par to netiek arī piemērotas sankcijas, tāpēc par jebkādām saistībām atbild tas, kurš ir nekustamā īpašuma īpašnieks un ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Tiesas nolēmumam pašam par sevi neiestājas noilgums, bet tiesas pieņemta nolēmuma izpilde vairs neietilpst tiesas kompetencē, jo tam ir paredzēti piespiedu izpildes mehānismi, kas jūsu minētajā gadījumā ir tiesu izpildītājs. Līdz ar to, ja tiesu izpildītāja rīcībā ir izpildu dokuments par parāda piedziņu, tad tiesu izpildītājam ir jārīkojas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Vēršu uzmanību, ka Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 4. punkts nosaka, – ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos – Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šī likuma 603. panta otrās–ceturtās daļas un 605. panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

Tas nozīmē, ka likums paredz iespēju vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lai izslēgtu iespēju parādniekam izvairīties no piedziņas vēršanas uz īpašumu, apzināti un ilgstoši nenostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz ar to parāda piedziņa varētu tikt vērsta arī uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu.

Aicinātu jūs pārrunāt situāciju ar tiesu izpildītāju, kura lietvedībā ir minētā izpildu lieta (t. sk. nepieciešamajiem piespiedu izpildes līdzekļiem), kā arī vērsties pie kāda Latvijā praktizējoša jurista vai advokāta, kurš varētu jūs konsultēt konkrētās situācijas risināšanā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 54 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas