Gan darba tiesiskajās attiecībās, gan citos gadījumos, kuros normatīvie akti paredz maksājumam piemērot vidējo izpeļņu, to nosaka saskaņā ar Latvijas Darba likuma 75. pantu (“Vidējās izpeļņas aprēķināšana”). Darba likuma 75. panta pirmā daļa paredz, ka visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Vienlaikus ir noteikts, kā vidējo izpeļņu rēķina, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, un citās situācijās.

Vidējās izpeļņas aprēķinā ņem vērā Latvijā darba ņēmēja statusā saņemto algu.

Arī sociālās apdrošināšanas maksājumos, kuri tiek koordinēti Eiropas Savienībā, ja tiek noteiktas tiesības uz kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem, var tikt ņemti vērā apdrošināšanas periodi arī citā ES valstī. Taču pabalstu aprēķinam tiek ņemti vērā tikai Latvijā darbā gūtie ienākumi, no kuriem ir veiktas (vai bija jāveic) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Ne Latvijas darba devējam no savas peļņas, aprēķinot darbiniekiem vidējo izpeļņu (atvaļinājumiem, slimības naudai, atlaišanas pabalstiem), ne Latvijas valstij, aprēķinot vidējo iemaksu algu sociālās apdrošināšanas pabalstiem, nav jāmaksā no Latvijas budžeta atlīdzība, kuras aprēķinā būtu iekļauta citā valstī saņemtā alga un veiktās iemaksas.

Ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas vidējā izpeļņa tiek aprēķināta saskaņā ar Darba likuma 75. pantu, par pamatu ņemot pēdējos 6 mēnešus pirms CSNg (neskaitot mēnesi, kad noticis CSNg).