Secīgi atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, visupirms jānorāda, ka runa ir par situāciju, kuras risinājums rodams civiltiesībās un civilprocesuālajās normās.

 Attiecīgi saskaņā ar Civilprocesa likuma 82.pantu fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Tātad tiesvedības procesā nav obligāti jāizmanto jurista pakalpojumi, un tas pats attiecināms uz posmu pirms prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā. Taču pavisam cits jautājums, vai personai pašai ir tik pietiekams nepieciešamo zināšanu apjoms, lai pilnīgi patstāvīgi, tas ir, bez kompetenta padomdevēja, patiesi pienācīgi sagatavotu un noformētu visus dokumentus, kas nepieciešami prasības celšanai tiesā. Jo īpaši svarīgi tas ir civilprocesā, kurā puses savas procesuālās tiesības realizē sacīkstes formā.

Atšķirībā no ikdienišķas situācijas, kad ir vajadzība ar iesniegumu vērsties kādā iestādē, tiesvedība civilprocesā nav gluži tik vienkāršota lieta, lai gan nenoliedzami tā var būt pa spēkam arī cilvēkam bez juridiskās izglītības. Jārēķinās: ja, piemēram, iesniegumu iestādei drīkst rakstīt brīvā formā (ja vien nav runa par kādu īpašu formu, kas noteikta ar likumu), bez juridiskas argumentācijas un atsauces uz konkrētām tiesību normām, tad savukārt, vēršoties tiesā, Civilprocesa likums izvirza virkni noteikumu, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem. Tāpat minētais likums izsmeļoši noteic civilprocesuālo kārtību, kādā šie jautājumi risināmi, izpaliekot iesniedzēja rīcības brīvībai, tādēļ civillietas kontekstā ar to rūpīgi būtu jāiepazīstas.

Lai gan situācijas aprakstā ir minēti vairāki fakti, tie nesniedz pilnīgu priekšstatu par visiem nozīmīgajiem apstākļiem, kurus ir svarīgi precīzi zināt, lai, pirmkārt, skaidri konstatētu darījuma noslēgšanas apstākļus un noteikumus (tostarp saistību izpildes kārtību), otrkārt, lemtu par piemērotāko strīdus risināšanas rīcību. Piemēram, jautājuma sākumā norādīts, ka „ir aizdevuma līgums nostiprināts ar hipotēku manā labā, viss sastādīts ar jurista starpniecību”. Savukārt pāris teikumus tālāk uzsvērts, ka „līgums tika sastādīts un apstiprināts ar notāra starpniecību”.

Saprotams, plašākā nozīmē arī notārs ir jurists, tāpēc pieļaujams, ka abos gadījumos ir runa par vienu un to pašu speciālistu, tomēr pastāv arī liela varbūtība, ka, piemēram, aizdevuma līgumu sastādījis jurists, bet notārs risinājis ar hipotēku saistītos jautājumus, jo šim nolūkam ir nepieciešams arī tā sagatavotais nostiprinājuma lūgums.

Tāpat jautājumā norādīts, ka „līgumā atrakstīts, ka varu vērsties tiesā bez kredītņēmēja klātesošanas”. Bez konteksta ir grūti konkrēti spriest, kas tieši ar to domāts, jo, lai celtu prasību tiesā vispārējā kārtībā, tam nav nepieciešama parādnieka piekrišana vai klātbūtne.  Tādēļ šī frāze kopā vēl ar citiem faktiem vedina domāt, ka aprakstītajā situācijā ir runa par saistību piespiedu izpildi bezstrīdus kārtībā. Šiem gadījumiem Civilprocesa likumā ir veltīta speciāla nodaļa, kas izvirza gan precīzus priekšnoteikumus šādas iespējas izmantošanai, gan arī noteic savu procesuālo kārtību.

Tāpēc, ja ir vēlēšanās tiesvedību uzsākt paša spēkiem, daži praktiski ieteikumi vai soļu secīguma uzskaitījums neko daudz nelīdzēs - tas būs tikai virspusīgs pārskats, jo par precīzu rīcību var runāt vien tad, kad ir zināmas noslēgtā darījuma detaļas un noteikumi. Tādēļ būtu ieteicama vismaz speciālista konsultācija, kurš precīzi fiksētu situāciju un dotu padomu, pēc kurām likumu normām vadīties, lūkojoties tiesvedības virzienā. Tad arī var mēģināt lietu tālāk kārtot paša spēkiem.

Savukārt, kas attiecas uz maznodrošinātas personas statusu, jānorāda, ka saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta otro daļu tiesības uz valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai ir arī tām fiziskajām personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas personas statusu. Taču minētā likuma 6.pants, kurā uzskaitīti juridiskās palīdzības atteikuma pamati, paredz, ka juridisko palīdzību atsaka arī tad, ja „tā ir saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā persona, kas juridisko palīdzību pieprasa, ir aizdevējs”.

Tā kā konkrētajā situācijā ir ticis noslēgts aizdevuma līgums un juridiskās palīdzības pieprasītājs būtu tieši aizdevējs, uz valsts atbalstu paļauties nav pamata. Par šiem faktiem var pārliecināties arī Juridiskās palīdzības administrācijā, piemēram, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.