E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 27299
Lasīšanai: 5 minūtes
2
2

Vai ārpustiesas parādu piedzinējs var prasīt segt ar piedziņu saistītās izmaksas

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
10. septembrī, 2022
Ieva

Здравствуйте. В связи с задолженностью, поставщик услуг передал дело компании по взысканию долга. На сегодняшний день у меня нет задолженности перед поставщиком услуг, но есть задолженность перед компанией по взысканию долга в размере 17 евро за их услуги. Имеет ли право коллектор обратиться в суд, чтобы взыскать 17 евро, и могут ли судебные издержки быть больше 50 евро? Может ли суд наложить арест на недвижимость и/ или на банковский счёт?

Labdien! Pakalpojuma sniedzējs nodeva izveidojušos parādu uzņēmumam, kas piedzen parādus. Šobrīd man vairs nav parādsaistību attiecībā pret pakalpojuma sniedzēju, bet ir izveidojies parāds 17 eiro apmērā par parādu piedzīšanas uzņēmuma pakalpojumiem. Vai šādā gadījumā piedzinējs ir tiesīgs vērsties tiesā, lai piedzītu 17 eiro? Vai tiesu izdevumi var pārsniegt 50 eiro? Vai tiesa var uzlikt arestu īpašumam un/vai bankas kontam?

A
atbild:
03. novembrī, 2022
Edīte Brikmane
LV portāls

Ja pakalpojuma sniedzējs nav noteiktā laikā saņēmis samaksu par sniegto pakalpojumu, tam ir tiesības nodot to iekasēšanai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ārpustiesas kārtībā (uz līguma vai cita tiesiska akta pamata).

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, protams, par šo pakalpojumu ir tiesīgs saņemt samaksu un šo summu no parādnieka piedzīs. Tomēr likums ir ierobežojis parādu atgūšanas izdevumu maksimālo apmēru. Tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”.

Minēto noteikumu 2. pants noteic, ka:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā tiek prasīti ne vairāk kā septiņi eiro;

2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā tiek prasīti ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks ir izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

No situācijas apraksta var secināt, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs no parādnieka pieprasa tam likumīgi pienākošos 17 eiro.

Ja parādnieks šos izdevumus nesedz, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības uzsākt parāda piedziņu civilprocesuālā kārtībā tiesā.

Ņemot vērā, ka parāda summa ir neliela, sākotnēji tā varētu būt saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, kā to paredz Civilprocesa likuma 50.1 nodaļa. Tad tiesas izdevumi nav lieli, un, ja parādnieks prasībai piekrīt, vērā ņemami papildu izdevumi neradīsies. Taču kreditors var uzreiz vai pēc neveiksmīga saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma uzsākt piedziņu, sniedzot prasības pieteikumu vispārējā kārtībā, kas jau ir ievērojami dārgāks process. Piemēram, valsts nodeva par prasības pieteikumu šādā gadījumā ir 70 eiro (Civilprocesa likuma 34. pants).

Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Tas nozīmē, ka tad, kad tiesa lemj par labu prasītājam, zaudētājam (parādniekam) otrai pusei jāatlīdzina tai radušies tiesas izdevumi. Tādā gadījumā sākotnējā piedzenamā parāda summa – 17 eiro – ievērojami pieaugs, jo tai būs jāpieskaita arī prasītāja iemaksātā valsts nodeva (70 eiro) un citi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Spēkā esošu tiesas spriedumu par saistību izpildi kreditors ir tiesīgs nodot izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, norādot piedziņas veidu. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs piedziņas procesā piemēro piedzinēja norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, kas atrunāti Civilprocesa likuma 557. pantā. Klasiski tie ir piedziņas vēršana uz:

  • kustamo un nekustamo mantu;
  • naudas līdzekļiem kredītiestādēs;
  • darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

Būtiski, ka arī zvērināts tiesu izpildītājs iekasēs no parādnieka ar piedziņu saistītos izdevumus.

Līdz ar to, īsi atbildot uz Jūsu jautājumu, jāuzsver, ka, jā, parādu piedziņas uzņēmumam ir likumiskas tiesības pieprasīt segt izdevumus, kas tam ir radušies saistībā ar parāda piedziņas lietas vešanu 17 eiro apmērā. Ja šī summa netiks samaksāta, var tikt uzsākta parāda piedziņa tiesas ceļā ar visām no tā izrietošajām sekām. Parāds nekur nepazudīs un agrāk vai vēlāk (tad jau ievērojami lielākā apmērā) būs jāapmaksā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas