Aicinātu jūs padomāt par laulības līguma noslēgšanu, jo laulības līguma mērķis ir noregulēt laulāto mantiskās attiecības atbilstoši tam, kā to vēlas paši laulātie. Laulības līgums ir laulāto neatkarība mantiskajos jautājumos.

Jautājums paliek aktuāls, kad otra laulātā dzīvesveids laulāto mantu var pakļaut izputināšanai, tai skaitā ar laulātā parādsaistībām.

Laulības līgums regulē speciālu jautājumu, bet mantošanas lietu sakārtošanai ir paredzēti tiesību instrumenti, kā, piemēram, testaments un mantojuma līgums.

Jāatceras, ka laulības līgumu var grozīt, atcelt, laulātajiem vienojoties jebkurā laikā. To nevar apstrīdēt, jo laulības līgums tiek noslēgts kā notariāls akts.

Svarīgi, ka laulības fakts negarantē, ka laulības laikā iegūtā manta automātiski ir laulāto kopīgā manta. Tam, ka konkrētā manta ir laulāto kopīgā manta, ir jābūt pierādītam. Praktiska problēma var būt saistībā ar pierādījumu iegūšanu, proti, ja laulātais savu ieguldījumu laulāto kopīgajā mantā uzskata par lielāku nekā viena puse, viņam tas ir jāpierāda, tāpat jāpierāda, ka konkrētā manta ir laulātā atsevišķā manta, nevis laulāto kopīgā manta.

Savukārt, ja laulātajam ir parādi, atbildību pret kreditoriem paredz Civillikums, proti, Civillikuma 96. pants paredz, ka par saistībām, ko laulātie kopīgi noslēguši ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar kopīgo mantu un katrs ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.

Savukārt Civillikuma 98. pants nosaka, ka par saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, atbild vispirms šis laulātais ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, – ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.

Tātad iepriekš minētais attiecas uz gadījumiem, kad ir noslēgta laulība. Par parādiem, kas laulātajam ir iegūti pirms laulības, otrs laulātais juridiski neatbild.

Saskaņā ar Civillikuma 91. pantu katra laulātā atsevišķā manta it īpaši ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko aizstāta iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās.