Diemžēl jautājumā nav precīzi minēti notikušā apstākļi, proti, kādā valsts iestādē persona atradusies un par kādām darbībām ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Taču, vadoties pēc minētajiem faktiem, varētu pieņemt, ka konkrētajā gadījumā ir runa par policiju. Tādēļ komentārs par šo situāciju tika lūgts Valsts policijai.

Tajā norādīts, ka normatīvie akti vispārēji neaizliedz personām atrasties valsts iestādēs ar ieslēgtu mobilo tālruni. Tātad šāds fakts pats par sevi, ja vien nepastāv kādi ierobežojoši apstākļi vai papildu noteikumi, nevar veidot administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Piemēram, ja persona ar ieslēgtu mobilo tālruni kabatā devusies nokārtot lietas Valsts ieņēmumu dienestā vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, nav pamata to saukt pie administratīvās atbildības par kādu pārkāpumu. Taču pavisam cita situācija veidojas, ja ir runa par policijas telpām, jo, kā skaidrots Valsts policijas sniegtajā atbildē, tad gan var pastāvēt ierobežojumi mobilā telefona lietošanai. Piemēram, ja filmēšana (tai skaitā izmantojot mobilo telefonu) konkrētajās policijas telpās nav atļauta, bet persona, neskatoties uz aizliegumu, tur veic filmēšanu vai citādi traucē sabiedrisko kārtību, to var klasificēt kā sīko huligānismu un attiecīgi veikt mantas vai priekšmeta, ar kuru izdarīts pārkāpums, apskati, kā arī nepieciešamības gadījumā šī priekšmeta izņemšanu.

Aspektā par to, kāda ir policijas darbinieku kompetence noteiktos apstākļos, Valsts policija paskaidro: likums „Par policiju” noteic, ka policijas darbiniekam ir tiesības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati. Savukārt atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 256.pantam  personas aplūkošanu un mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas amatpersonas, tajā skaitā Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki.

Sekojot likumdevēja norādījumiem, mantu apskate veicama tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas, bet neatliekamos gadījumos šīs mantas var apskatīt arī bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes. Turklāt par personas aplūkošanu un mantu apskati sastāda atsevišķu protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo aizturēšanu.

Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodeksa 256.¹pants noteic kārtību, kādā tiek veikta administratīvā pārkāpuma vietas apskate – tā ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus. Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu.

Atbilstoši Valsts policijas sniegtajam skaidrojumam tiesneša, prokurora vai mantu īpašnieka (valdītāja, turētāja) atļauja ir nepieciešama, ja runa ir par publiski nepieejamu teritoriju, telpu un tajās esošu priekšmetu apskati. Tādā gadījumā jāvadās pēc  Administratīvo pārkāpumu kodeksa 256.¹panta piektās daļas, kas nosaka, ka amatpersona, kurai ir tiesības sastādīt protokolu par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

Tiesa vienlaikus Valsts policija uzsver, ka ikviens šāds starpgadījums ir jāskata atsevišķi un jāvērtē konkrētā situācija, kura šoreiz nav skaidri izklāstīta. Taču, ja persona uzskata, ka policijas darbinieki ir pārkāpuši savas pilnvaras, tā var vērsties Valsts policijas Iekšējā drošības birojā ar iesniegumu.