Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 “Kārtība kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir noteikta kārtība, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar mācību, darba un dienesta komandējumiem, komandējumu izdevumu kompensācijas normas, kā arī kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem. Līdz ar to MK noteikumi Nr. 969 piemērojami gadījumos, kad darbinieki atrodas komandējumā vai darba braucienā. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 969 2. un 3. punktam komandējumi un darba braucieni ir nodalāmi.

Komandējuma definīcija, kas ietverta MK noteikumu Nr. 969 2. punktā, paredz, ka komandējums ir darbinieka ar darba devēja rakstisku rīkojumu apstiprināts brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, – ārvalstī, vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstīs), lai pildītu darba (dienesta) uzdevumus vai paaugstinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums). Darbinieku komandējumā darba devējs nosūta ar rīkojumu. Komandējuma ilgumu nosaka darba devējs.

Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 969 3. punktam par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē).

Tiesību teorijā sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtošanos noteiktā laika periodā. Parasti jau otrreiz veikta darbība dod pamatu darbības kvalificēšanai par sistemātisku, ja vien tai nav gadījuma rakstura.

Tādējādi darbinieks būs nosūtīts darba braucienā gadījumā, ja darbinieka darbs ir ceļā vai saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem (īpaši celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Savukārt komandējumā darbinieks dodas no savas pastāvīgās darba vietas, kur tas parasti veic savu darbu.

Vērtējot jautājumā norādītos apstākļus, pirmšķietami tie saistīti ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un atbilst darba brauciena pazīmēm.

Komandējumu un darba braucienu izdevumu kompensācijā ir atšķirības. Darba braucieniem piemēro speciālās normas, kas noteiktas šajos noteikumos, darba braucienu izdevumu kompensāciju normas ir noteiktas MK noteikumu Nr. 969 4., 5., 6., 11., 12., 13., 16., 17. un 20. punktā, 25.3., 25.4. un 25.5. apakšpunktā un VI nodaļā. 

Attiecībā uz dienas naudas izmaksu par darba braucienu paskaidrojam, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 42. punktu darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā komandējuma dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas. Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu pārsnieguma summai nav kompensācijas rakstura. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu, ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta.

Proti, ja darba brauciena gadījumā darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, dienas nauda par darba brauciena dienu netiek izmaksāta.