Saskaņā ar Pilsonības likuma 9. panta sesto daļu, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tad tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni. Apstāklis, ka persona ir Latvijas pilsonis, automātiski nozīmē, ka tai ir tiesības saņemt kādus valsts nodrošinātus pakalpojumus, noteicošais var būt tas, vai persona pastāvīgi dzīvo un ir deklarējusi dzīvesvietu Latvijas teritorijā.

Valsts sociālo pabalstu likuma 4. pants noteic, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

Izskatot, vai persona vai bērns pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vērtē personas un bērna parasto interešu centru, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) nodarbinātības būtību (vai darba līgums noslēgts vismaz uz diviem gadiem);

2) vai persona maksā algas nodokli un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā;

3) uzturēšanās ilgumu un nepārtrauktību Latvijas teritorijā (ir deklarētā dzīvesvietas adrese vai/un papildu adrese);

4) vai bērns izglītību iegūst Latvijā un izglītības ieguves ilgumu;

5) mājokļa situāciju (vai ir pastāvīgs mājoklis īpašumā, vai ir noslēgts īres līgums, kas reģistrēts zemesgrāmatā vai Valsts ieņēmumu dienestā);

6) informāciju par piešķirtajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem;

7) personas iesniegtos dokumentus, kas pierāda, ka persona noteiktajā laikposmā ir veikusi saimniecisko darbību Latvijā, dokumentus par ilgstošu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu Latvijā un citus dokumentus.

Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšanas gadījumus paredz likuma 20. pants.

Tātad pilsonības vai dubultpilsonības fakts pats par sevi neietekmē personas tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, svarīgi, ja pabalsta pieprasītājs un bērns, par kuru tiek pieprasīts pabalsts, pastāvīgi dzīvo Latvijā un abiem ir piešķirts personas kods.

Atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kuru persona deklarējusi kā savu dzīvesvietu Latvijā, kurā tā faktiski dzīvo un var to apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu no 2018. gada ir:

• ārzemniekam ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā;
• iepriekšminēto personu bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

Papildus minētajām iedzīvotāju grupām tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir arī sociāli apdrošinātas (veselības apdrošināšanai) personas laulātajam:

• ja sociāli apdrošinātā persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai
• ja laulātajam ir termiņuzturēšanās atļauja un viņš audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem.

Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienas pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

Ja rodas jautājumi par sociālajiem pabalstiem, aicinām vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Visu VSAA nodaļu saraksts un kontaktinformācija pieejama VSAA mājaslapas  www.vsaa.lv sadaļā “Kontakti”.

Ja rodas jautājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00).

Par iespēju reģistrēties pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē uzzināsiet attiecīgajā pašvaldībā.