Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien. Kā rīkoties, ja par mani ir sniegta nepatiesa vai stipri pārspīlēta atsauksme interneta vietnē? Situācija šāda: Facebook lapā vēlējos iegādāties preci. Ar pārdevēju norunājām, ka sazinos no rīta par viņam ērtāko laiku, kad varu aizbraukt pēc preces. Kad mēģināju sazināties, man norādīja, ka viss ir pārdots un lai vairs netraucēju. Norādīju, ka tā vispār nav pieklājīgi darīt, kad bija noruna. Man pretī piesolīja iesniegumu policijā, ja vajāšu. Novēlēju labu veselību un sarunu izbeidzām. Vēlāk parādījās atsauksme par mani sudzibas.lv, kur bija teikts, ka esmu neadekvāts, uzbrūku ar apvainojumiem un tamlīdzīgi. Sazinājos ar sudzibas.lv administrāciju un, iesniedzot saraksti ar šo pārdevēju, izskaidroju situāciju; sudzibas.lv izdzēsa šo atsauksmi. Tomēr to pārpublicēja navuzticibas.com lapa. Mēģināju sazināties ar administrāciju – nekādas atbildes. Iesniedzu ziņu uzturētājam – nekā nevar darīt. Uzrakstīju e-iesniegumu Valsts datu inspekcijai, tā kā nav arī atruna GDPR, – teica, lai sazinos ar lapas administrāciju. Uzrakstīju e-iesniegumu policijai par neslavas celšanu. Atbildē saņēmu skaidrojumu par “vārda brīvību”. Kur tad ir tā robeža? Un kā rīkoties tālāk? Jāpiemin, ka navuzticības.lv ir jau reiz nonācis datu inspekcijas redzeslokā zem cita domēna, bet šoreiz nevēlas neviens neko risināt. Tā tas velkas jau gandrīz divus gadus.
Vārda brīvība ir viena no Latvijas Republikas Satversmē aizsargātajām pamatvērtībām un demokrātiskas valsts stūrakmens, taču vārda brīvība nav absolūta, t.i., persona var paust savu viedokli (nav jāpierāda tā pamatotība) apmērā un veidā, kas neaizskar citu personu godu un cieņu, neceļ tai neslavu un nav vērtējama kā “naida runa”, aicinājums uz vardarbību u. tml. Ja jūs esat sazinājies ar tīmekļa vietņu administrāciju (kur publicēta informācija par jums) un atbildes (reakcijas) nav bijis, jums ar attiecīgajiem pierādījumiem ir jāvēršas Datu valsts inspekcijā saistībā ar prettiesisku datu apstrādi, iesniedzot inspekcijai motivētu sūdzību.
Bez minētā jums ir tiesības vērsties tiesā par goda un cieņas aizskarošu ziņu publicēšanu masu informācijas līdzekļos.
Tiesiskais regulējums paredz, ka goda un cieņas aizskārums var būt gan krimināltiesisks noziedzīgs nodarījums (Krimināllikuma 157. pants), gan arī civiltiesisks aizskārums (Civillikuma 2352.1 pants). Tā Civillikuma 2352.1 pants nosaka: “ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa”.
Plašāk par goda un cieņas aizskaršanu un tiesisko regulējumu lasiet LV portāla rakstā “Goda aizskaršana un neslavas celšana”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
