Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājs Jānis Klūga norāda, ka dienests var sniegt vispārīgu atbildi, jo iedzīvotājas uzdotie jautājumi un norādītā informācija ir nepilnīga, lai viņai sniegtu pilnvērtīgu un izsmeļošu atbildi.

Vienlaikus Valsts probācijas dienests skaidro, ka saskaņā ar Krimināllikumā noteikto papildsodu – probācijas uzraudzību personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, prokurors piemēro ar prokurora priekšrakstu par sodu vai piespriež tiesa ar tiesas spriedumu (turpmāk – nolēmums). Papildsods probācijas uzraudzība vienmēr tiek piemērots kopā ar kādu no Krimināllikumā paredzētajiem pamatsodiem. Proti, kopā ar brīvības atņemšanas sodu vai kopā ar kriminālsodu sabiedriskais darbs vai kopā ar kriminālsodu naudas sods. Tiesa saskaņā ar Krimināllikumu papildsodu probācijas uzraudzība var piemērot kopā arī ar nosacītu notiesāšanu, kas pēc savas būtības ir brīvības atņemšanas sods, kurš netiek izpildīts, ja notiesātais tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un pilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus. Pretējā gadījumā nosacītā notiesāšana tiek atcelta un piespriestais brīvības atņemšanas sods tiek izpildīts.

Atkarībā no piemērotā pamatsoda papildsoda (probācijas uzraudzība) izpilde tiek uzsākta atšķirīgos termiņos. Ja papildsods probācijas uzraudzība piemērots kopā ar brīvības atņemšanas sodu, tad probācijas uzraudzības izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Ja probācijas uzraudzība piemērota kopā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu, tad probācijas uzraudzība tiek izpildīta vienlaikus ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu, uzsākot izpildi ar dienu, kad stājies spēkā nolēmums. Ja probācijas uzraudzība piemērota kopā ar nosacītu notiesāšanu, tad probācijas uzraudzību neizpilda, ja nosacītas notiesāšanas pārbaudes laiks ir veiksmīgi izciests. Pretējā gadījumā probācijas uzraudzības izpilde tiek izpildīta pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

2012. gada 1. jūlijā Latvijas Republikas, bet 2019. gada 23. septembrī Īrijas Republikas, tiesību aktos tika ieviests 2008. gada 27. novembra Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmums 2008/947/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (turpmāk – pamatlēmums). Minētais fakts apliecina, ka Latvijā pieņemta nolēmuma par papildsoda – probācijas uzraudzība – nosūtīšanu izpildei uz Īriju ir iespējama.

Sprieduma izpildes pārcelšanas procesu regulē Kriminālprocesa likuma C sadaļa. Kriminālprocesa likuma 841. panta otrā, trešā un ceturtā daļa nosaka:

“(2) Jautājumu par nolēmuma par alternatīvo sankciju, kuras izpildīšana jāuzsāk pēc tam, kad izciests ar brīvības atņemšanu saistītais sods, nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij ar brīvības atņemšanu saistīta soda izciešanas laikā pēc brīvības atņemšanas iestādes iesnieguma izskata šā likuma 651. pantā noteiktajā kārtībā. Nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu tiesa nosūta Tieslietu ministrijai.

(3) Jautājumu par nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij šīs sankcijas izpildīšanas laikā pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt alternatīvās sankcijas izpildīšanu, izskata šā likuma 651. pantā noteiktajā kārtībā. Nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu tiesa nosūta Tieslietu ministrijai.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā Latvijā pieņemto nolēmumu par alternatīvo sankciju var nosūtīt izpildīšanai attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, ja neizciestā soda vai piemērotā probācijas pasākuma atlikušais neizpildītais termiņš pārsniedz sešus mēnešus.”

Ja personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Īrija un viņa vēlas papildsodu – probācijas uzraudzība – izciest Īrijā, tad viņai jāvēršas ar rakstisku iesniegumu attiecīgā soda izpildes iestādē un jālūdz sprieduma izpildi pārcelt uz Īriju. Iesniegumā jānorāda dzīvesvietas adrese Īrijā, tiesiskais pamats dzīvot šajā adresē un iemesli, kādēļ sprieduma izpildi nepieciešams pārcelt uz Īriju, piemēram, Latvijā nav dzīvesvietas, ģimene atrodas Īrijā, darbs atrodas Īrijā utt.

Ja personai probācijas uzraudzība piemērota kopā ar brīvības atņemšanas sodu un persona atrodas brīvības atņemšanas iestādē, tad iepriekš minētais iesniegums jāadresē cietuma priekšniekam. Ja brīvības atņemšanas sods jau ir izciests un uzsākta probācijas uzraudzība izpilde, tad iesniegums jāadresē dienestam.

Ja probācijas uzraudzība personai piemērota kopā ar kriminālsodu sabiedriskais darbs vai naudas sodu, tad iepriekš minētais iesniegums jāadresē dienestam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 841. panta ceturto daļu dienests, saņēmis iesniegumu no personas par sprieduma izpildes pārcelšanu uz Īriju, izvērtēs, vai neizciestā papildsoda – probācijas uzraudzība – daļa pārsniedz sešus mēnešus. Ja neizciestā soda daļa ir garāka par sešiem mēnešiem, tad dienesta amatpersona vērsīsies tiesā ar iesniegumu pārcelt nolēmuma izpildi uz Īriju atbilstoši notiesātās personas pastāvīgajai dzīvesvietai.

Ja tiesa pieņems lēmumu nolēmuma izpildi pārcelt, tad pieņemtais lēmums tiks nosūtīts uz Latvijas Tieslietu ministriju. Tieslietu ministrija saņemtos dokumentus iztulkos un nosūtīs uz Īriju. Īrijā saņemtie dokumenti tiks izvērtēti un izlems jautājumu pieņemt nolēmuma izpildi no Latvijas vai to nepieņemt. Ja Īrija pieņems lēmumu nolēmuma izpildi pieņemt, tad viņa par šo lēmumu paziņo Latvijai.

Kriminālprocesa likuma 843. pants nosaka:

“Pēc Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanas izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij un attiecīgās dalībvalsts lēmuma par tā pieņemšanu izpildīšanai Latvijas iestādes neveic ar alternatīvās sankcijas izpildīšanu un uzraudzību saistītas darbības.”

Tas nozīmē, ka Latvijā personas uzraudzība tiks pārtraukta tikai tad, kad Latvija saņems pozitīvu atbilde no Īrijas. Prakse rāda, ka nolēmuma izpildes pārcelšanas process vidēji ilgst sešus mēnešus no brīža, kad tiesas lēmums tiek nosūtīts Latvijas Tieslietu ministrijai.