Personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā.

Neslavas celšanu varētu definēt kā nepatiesas, personu nomelnojošas informācijas izplatīšanu publiski, t. i., plašsaziņas līdzeklī, sapulcē, sociālajos tīklos u. tml.

Par neslavas celšanu atbildība paredzēta Krimināllikuma 157. panta pirmajā daļā, proti, par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Savukārt civiltiesiskā atbildība paredzēta Civillikuma 2352.¹ panta pirmajā un trešajā daļa, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Šobrīd atbildība ir paredzēta gan Krimināllikumā, gan Civillikumā.

Lai personai iestātos kriminālatbildība par šādu prettiesisku nodarījumu, nepieciešams konstatēt, ka personas rīcība ir bijusi apzināta publiska neslavas celšana. Nesaskatot tiesisko pamatu (noziedzīgā nodarījuma sastāvu) kriminālprocesa uzsākšanai, policija var kriminālprocesu neierosināt. Tāpēc svarīgi iesniegumā norādīt noziedzīgā nodarījuma sastāvu, uzsverot apzinātu personas rīcību šajā nodarījumā. 

Atbilstoši Civillikuma 2352.¹ panta trešajai daļai likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. panta ceturtajai un piektajai daļai, 25. panta 5. punktam žurnālists ir atbildīgs par viņa sniegto informāciju, kas tiek publicēta un aizskar personas godu un cieņu vai personas privāto dzīvi, taču, nosakot atbildības pakāpi, jāņem vērā, ka primāri par publikāciju atbildīgs ir masu informācijas līdzeklis (sk. likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 28. pantu). Tomēr, konstatējot ne tikai laikraksta, bet gan arī žurnālista vainu, prasība par atlīdzības piedziņu par morālā kaitējuma kompensāciju var tikt vērsta arī pret žurnālistu.

Attiecībā uz personas sejas filmēšanu jāņem vērā, ka atbilstoši Datu regulas noteiktajam fotografēt un filmēt citas personas ir atļauts tikai ar šo personu atļauju.

Savukārt bez šo personu atļaujas fotografēšana un filmēšana ir pieļaujama, ja minētās darbības ir nepieciešamas, pirmkārt, pārzinim (persona, kura fotografē vai filmē) likumā noteikto pienākumu veikšanai; otrkārt, personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību; treškārt, datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, īstenotu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati ir atklāti.

Personas piekrišana nav nepieciešama, ja fotografēšana vai filmēšana tiek veikta personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām.