E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 26391
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Plašsaziņas līdzekļi nedrīkst aizskart personas godu un cieņu

J
jautā:
24. maijā, 2022
Koļa

Vai televīzijas darbinieki un to žurnālisti (vai pārstāvji) drīkst filmēt cilvēku un vairākas reizes prasīt: “Vai tu zodz?” Viņiem atbild: “Nē.” Tad turpina: “Cik tad var nozagt?” utt. jeb saukt cilvēku par zagli un pēc tam, nepārbaudot vai, pareizāk sakot, nepierādot faktu, sižetu ielikt televīzijas raidījumā, pat neaizklājot viņa seju? Vai tā nav cilvēka apmelošana, jo cilvēku taču nedrīkst saukt par zagli, iekams to nav noteikusi tiesa, kur nu vēl visas valsts priekšā. Vai bez cilvēka piekrišanas drīkst likt šādu video (un vēl ar visu seju)? Vai var vērsties policijā par kaitējuma nodarīšanu? Diemžēl video jau atskaņots raidījumā, par ko uzzināts tikai tagad no paziņām. Televīzijas darbinieks vai tās pārstāvis pirms un pēc filmēšanas nestādījās priekšā, un nekas neliecināja, ka viņš ir no televīzijas, un neteica, ka nofilmētais materiāls būs kādam raidījumam. Paldies!

A
atbild:
07. jūnijā, 2022
Olga Lauva
juriste

Personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā.

Neslavas celšanu varētu definēt kā nepatiesas, personu nomelnojošas informācijas izplatīšanu publiski, t. i., plašsaziņas līdzeklī, sapulcē, sociālajos tīklos u. tml.

Par neslavas celšanu atbildība paredzēta Krimināllikuma 157. panta pirmajā daļā, proti, par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Savukārt civiltiesiskā atbildība paredzēta Civillikuma 2352.1 panta pirmajā un trešajā daļa, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Šobrīd atbildība ir paredzēta gan Krimināllikumā, gan Civillikumā.

Lai personai iestātos kriminālatbildība par šādu prettiesisku nodarījumu, nepieciešams konstatēt, ka personas rīcība ir bijusi apzināta publiska neslavas celšana. Nesaskatot tiesisko pamatu (noziedzīgā nodarījuma sastāvu) kriminālprocesa uzsākšanai, policija var kriminālprocesu neierosināt. Tāpēc svarīgi iesniegumā norādīt noziedzīgā nodarījuma sastāvu, uzsverot apzinātu personas rīcību šajā nodarījumā. 

Atbilstoši Civillikuma 2352.1 panta trešajai daļai likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. panta ceturtajai un piektajai daļai, 25. panta 5. punktam žurnālists ir atbildīgs par viņa sniegto informāciju, kas tiek publicēta un aizskar personas godu un cieņu vai personas privāto dzīvi, taču, nosakot atbildības pakāpi, jāņem vērā, ka primāri par publikāciju atbildīgs ir masu informācijas līdzeklis (sk. likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 28. pantu). Tomēr, konstatējot ne tikai laikraksta, bet gan arī žurnālista vainu, prasība par atlīdzības piedziņu par morālā kaitējuma kompensāciju var tikt vērsta arī pret žurnālistu.

Attiecībā uz personas sejas filmēšanu jāņem vērā, ka atbilstoši Datu regulas noteiktajam fotografēt un filmēt citas personas ir atļauts tikai ar šo personu atļauju.

Savukārt bez šo personu atļaujas fotografēšana un filmēšana ir pieļaujama, ja minētās darbības ir nepieciešamas, pirmkārt, pārzinim (persona, kura fotografē vai filmē) likumā noteikto pienākumu veikšanai; otrkārt, personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību; treškārt, datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, īstenotu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati ir atklāti.

Personas piekrišana nav nepieciešama, ja fotografēšana vai filmēšana tiek veikta personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 207 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU