Mantojuma masā ietilpst visas tiesības un saistības, kas mirušajam piederēja vai uz ko viņam bija tiesības viņa nāves laikā, proti, kustamā, nekustamā manta, naudas līdzekļi kredītiestādēs, tiesības un saistības.

Iesniedzot notāram mantošanas iesniegumu, potenciālais mantinieks norāda, kas ietilpst mantojuma masā, proti, mantojamās mantas sarakstu. Notārs nemeklē mantojuma atstājējam piederošo mantu. Tā ir jānorāda potenciālajam mantiniekam. Ja mantinieks pirms gribas izteikšanas vēlas pārliecināties par mantojuma masas sastāvu, viņš mantošanas iesniegumā ietver lūgumu zvērinātam notāram uzdot zvērinātam tiesu izpildītājam sastādīt inventāra sarakstu (mantojuma atstājēja mantas sarakstu).

Atbilstoši Civillikuma 403. pantam mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu.

Saskaņā ar Civillikuma 404. pantu mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1) pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;

2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;

3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;

4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Saskaņā ar Civillikuma 405. pantu zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.