Latvijas Republikā 1990. gadā uzsāktie zemes reformas procesi lauku apvidos, arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem (pēc stāvokļa līdz 1940. gada 21. jūlijam) vai viņu mantiniekiem, tiek īstenoti saskaņā ar likumiem “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”, “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.

Sākoties zemes reformai, saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 4. un 9. pantu un likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. pantu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991. gada 20. jūnijam. Vēlāk normatīvajos aktos attiecībā uz pieprasījumu iesniegšanu zemes īpašuma tiesību atjaunošanai tika noteikti vairāki termiņa pagarinājumi, no kuriem pēdējais termiņš noteikts likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16. pantā. Saskaņā ar to jums bija tiesības līdz 2007. gada 28. decembrim iesniegt Centrālajā zemes komisijā pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu.

Termiņi īpašuma tiesību atjaunošanai uz pilsētu zemēm, tāpat kā lauku apvidus zemēm, ir tikuši vairākkārtīgi pagarināti. Sākotnēji tie bija definēti likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 6. panta pirmās daļas 1. punktā, kas noteica, ka pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem bija jāiesniedz tai pilsētas pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas pieprasāmais zemes gabals līdz 1992. gada 20. jūnijam. Atbilstoši minētā likuma 10. panta ceturtajā daļā noteiktajam bijušajiem zemes īpašniekiem pieprasījumam jāpievieno viņu zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, piemēram, ieraksts zemesgrāmatas ieraksts vai citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, kā arī tiesas nolēmums. 

Ar 1994. gada 31. marta likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” 12. panta sesto daļu tika pagarināts īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasīšanas termiņš, nosakot, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri pieprasījumus neiesniedza līdz  1992. gada 20. jūnijam, tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bija noteiktas līdz 1994. gada 1. jūnijam.

Ar 2005. gada 30. jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” 12. panta sestajā daļā tika noteikts, ka termiņa (01.06.1994.) nokavēšanas gadījumā īpašuma tiesības var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai iesniegts līdz 2008. gada 1. septembrim.

Likumā noteiktie termiņi, līdz kuram personai ir jāveic minētās darbības, ir materiāli tiesiski (prekluzīvi) termiņi, kas aprobežo personas attiecīgās tiesības pastāvēšanu laikā un nav atjaunojami Administratīvā procesa likuma 46. panta kārtībā. Tā kā, beidzoties šiem prekluzīvajiem termiņam, izbeidzas pašas tiesības, tad attiecīgās zemes mantiniekam vairs nav subjektīvo tiesību prasīt no valsts pārvaldes minēto izpildījumu un iegūt bijušā īpašuma zemi.