Nevienam nav ļauts citu aizvainot. Šajā gadījumā jums ir tiesības vērsties tuvākajā Valsts policijas iecirknī ar iesniegumu.

Jums ir tiesības arī piedzīt kompensāciju par morālo kaitējumu no personas, kura jūs apvainoja. “Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas,” paredz Civillikuma 1635. pantā noteiktais.

Savukārt aizgādību par kopējo bērnu veic viņa abi vecāki, tā tas ir paredzēts Civillikuma 178. pantā: “Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.”