1. Normatīvie akti neparedz dzīvojamās telpas īrniekam tiesībās pieprasīt īpašniekam (izīrētājam) informāciju par īres maksas izlietojumu, taču šādas tiesības var paredzēt īres līgumā. Ja īres līgumā īrniekam nav paredzētas tiesības pieprasīt informāciju par īres maksas izlietojumu, tad īrniekam šādu tiesību nav. Praksē šādas īrnieka tiesības īres līgumos nav izplatītas.

Norādu, ka atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 18. panta trešajai daļai izīrētājam, ciktāl tas ir no viņa atkarīgs, ir pienākums uzturēt dzīvojamo māju, kurā izīrēta dzīvojamā telpa, un nodrošināt tās ekspluatāciju (fizisku saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai īrnieks varētu dzīvojamo telpu izmantot dzīvošanai un gūt no tās visu to labumu, ko viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu. Līdz ar to, kaut arī īrniekam nav tiesību iegūt informāciju par īres maksas izlietojumu (ja vien šādas tiesības nav pielīgtas īres līgumā), īrniekam ir tiesības pieprasīt izīrētājam, lai tas pilda iepriekš minēto pienākumu uzturēt dzīvojamo māju un izīrētās telpas.

2. 2021. gada 1. maijā stājās spēkā Dzīvojamo telpu īres likums, kura 9. pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu. Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 5. punktu, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts līdz 2021. gada 30. aprīlim, tā darbība turpinās pēc šā likuma spēkā stāšanās, šajā līgumā nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, un izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par turpmāku dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, tiesa to nosaka pēc sava ieskata uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, bet ne ilgāku kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Tādu dzīvojamās telpas īres līgumu termiņš, kuri līdz 2026. gada 31. decembrim nav grozīti vai par kuriem līdz 2026. gada 31. decembrim nav celta prasība tiesā, ir 2036. gada 31. decembris.

3. Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu dzīvojamās telpas īres maksas apmēru, tās maksāšanas kārtība un termiņus, īres maksas grozīšanas nosacījumus un kārtību obligāti jāiekļauj dzīvojamās telpas īres līgumā. Dzīvojamo telpu īres likuma 10. panta pirmā daļa norāda, ka dzīvojamās telpas īres maksu nosaka, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties. Savukārt Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums maksāt īres maksu dzīvojamās telpas līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā. Attiecīgi īres līgumā var noteikt kārtību, kā īres maksa tiek mainīta īres līguma darbības laikā (piemēram, nosakot, ka īres maksa katru gadu tiek koriģēta atbilstoši kādam koeficientam vai indeksam). Ja īres līgums neparedz īres maksas mainīšanas kārtību, tad pēc vispārīgā principa īrniekam un izīrētājam rakstveidā ir jāvienojas par citu īres maksas apmēru.

4. No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka īrnieks un izīrētājs var vienoties par nosacījumiem un kārtību, kā tiek grozīta īres maksa, bet īres maksai jābūt noteiktai īres līgumā. Attiecīgi īres līguma noteikums, ar kuru izīrētājam ir tiesības vienpusēji grozīt īres maksu pēc saviem ieskatiem, visticamāk, neatbilstu Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumiem un tās nesamaksāšanas gadījumā izīrētājam nebūtu iespēja to piedzīt no īrnieka. Lai izvairītos no šāda riska, īres līgumā vajadzētu paredzēt nosacījumus un kārtību, kā īres maksa tiek grozīta.