Katrs laulātais ir tiesīgs rīkoties ar savu atsevišķo mantu, neprasot atļauju otram, atbilstoši Civillikuma 89., 90., un 91. pantam.

Savukārt Civillikuma 95. pantā ir paredzēti gadījumi, kad ir atļauts izmantot laulāto atsevišķo mantu: “(..) ja laulāto kopīgās mantas nepietiek ģimenes uzturēšanai, katrs laulātais var prasīt, lai otrs laulātais piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos samērā ar savas atsevišķās mantas stāvokli.”

Civillikuma 126. pantā ir paredzēts: “Katrs laulātais ar savu atsevišķo mantu samērīgi piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos, ciktāl tos nesedz kopīgā manta.”

Proti, pārdodot savu atsevišķo mantu, laulātajam ir jāņem vērā reālā dzīves situācija un apstākļi. Piemēram, ja jūsu atsevišķā manta ir dzīvoklis, kas tiek izīrēts, un ienākumi tiek novirzīti ģimenes uzturēšanai, tad, pārdodot dzīvokli, nevar atstāt ģimeni bez ienākumiem. Vēl viens piemērs varētu būt lauksaimniecības zeme, uz kuras tiek audzēti dārzeņi, nodrošinot ģimenei iztiku. Savukārt tādu atsevišķu mantu kā garāža vai zemesgabals, kas netiek izmantots kopējā saimniecībā, pārdošana neatstāj ietekmi uz kopējo ģimenes budžetu.