Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Situācija ir tāda, ka esmu šķīrusies un mums ir kopīga četrus gadus veca meita. Bērna tēvs meitu pie sevis ņēma apciemojumiem vienu reizi mēnesī, viņam nav bijusi liegta saziņa, nav liegta komunikācija ar bērnu, ieteicu pat vairākas reizes mēnesī paņemt bērnu apciemojumiem, lai vairāk komunicētu, man tika pārmests, ka uzspiežu viņam pildīt tēva pienākumus, kā arī, lai mazāk strīdētos un būtu mazāk nesaskaņu, vismaz divas reizes ieteicu noslēgt vienošanos par kārtību, kā bērns apciemo tēvu, un par saskarsmes tiesībām, lai mierīgi turpinātu katrs savu dzīvi. Neviens manī neklausījās un negribēja dzirdēt, ko saku, tad sāka visu laiku uzbāzties sociālajos tīklos un lietotnē “Whatsapp”. Pirms tam nejautāja, vai bērnam ir viss vajadzīgais dārziņam, vai par bērna mācībām, attīstību u. c. Raksta par sadzīviskām lietām un turpina visādi citādi iztaujāt dažādas lietas par mani. Tāpēc sociālajos tīklos tika bloķēts. Līdz ar to lietotnē “Whatsapp” tiek liegta videosaziņa. Ņemot vērā, ka ir 21. gs. un izmantojam videozvanus, vai bērna tēvam ir tiesības vienošanās dokumentā par saskarsmes tiesībām piespiest mani veikt bērnam ar viņu videozvanus, neskatoties uz to, ka viņam nav liegta saskarsme ar bērnu, var veikt telefona saziņu, apciemojumus pie sevis, neitrālā teritorijā u. c. Uzskatu, ja turpināšu veikt videozvanus no mājas, tad viss, ko viņš redz un dzird, tiek pagriezts pret mani un esmu tā ļaunā mamma, kas liedz bērnam saziņu ar tēti. Ir pat bijušas situācijas par videozvaniem, kuru laikā viņš bērnam nevis pasaka “atvaino mīļā, bet nevaru šobrīd runāt, es tev atzvanīšu, vai sazvanāmies citu reizi”, bet turpina to darīt alkohola reibumā.
Bērna interesēs ir nodrošināt, lai abi vecāki pilnvērtīgi piedalītos bērna audzināšanā, uzturot personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar bērnu, līdz ar to ir svarīgi, lai bērns varētu regulāri kontaktēties ar tēvu, kurš dzīvo atsevišķi.
Civillikuma 181. panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Šā panta otrā daļa noteic, ka ikvienam vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.
Bērna vecāki ir tiesīgi noslēgt savā starpā vienošanos par saskarsmi ar bērnu, kas regulētu šo jautājumu un tālāk vadīties no šajā vienošanās noteikto saskarsmes reižu biežuma un formāta (klātienē vai izmantojot saziņas līdzekļus), ņemot vērā bērna intereses. Ja videozvanu mērķis no tēva puses ir nevis kontakta uzturēšana ar bērnu, bet, iespējams, bērna mātes novērošana vai iejaukšanās viņas dzīvē, tad pusēm tas ir jāapspriež un jāizvēlas tāds saskarsmes formāts, kas atbilstu bērna interesēm. Saskarsmes būtība ir saistīta ar bērna un vecāka attiecību uzturēšanu, komunicēšanu.
Tāpat vienošanās dokumentā var noteikt, ka saskarsmes procesā vecākam jānodrošina bērnam apstākļi, kuri netraumē viņa psihi un neapdraud bērna veselību un dzīvību, kā arī veicina veselīgu dzīves veidu (kas nozīmē, ka saskarsmes laikā vecāks nevar atrasties alkohola reibumā).
Saskaņā ar Civillikuma 182. panta pirmo daļu strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.
Līdz ar to, ja pusēm neizdosies vienoties savā starpā par saskarsmes kārtību, tad ikviena no pusēm ir tiesīga vērsties ar prasības pieteikumu tiesā un jautājums tiks noregulēts ar tiesas spriedumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
