E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25869
Lasīšanai: 7 minūtes
1
1

Par personas aizskarto tiesību aizsardzību tiesā

J
jautā:
22. martā, 2022
Ainars

Par valsts institūciju normatīvo regulējumu neievērošanu. Bieži ir tā, ka administratīvās lietas (ADL) izskatīšanas gaitā valsts institūcijas neievēro ADL izskatīšanas regulējumu, respektīvi, neievēro AAL pantus, Paziņošanas likumu, Iesniegumu likumu un citus. Tiesa savukārt neizskata ar normatīvo regulējumu neievērošanu saistītu personas tiesību ierobežošanu, bet ADL pēc būtības. Ir bijis gadījums, kad tiesa nosprieda: ja pārvalde neiedeva termiņu iebildumu sniegšanai un arī nenosūtīja lēmumu ar ierakstīto vēstuli, bija jāvēršas citā tiesā, nevis jāizskata šīs lietas ietvaros. Un sanāk, ka faktiski šai lietai iebildumu nav, neesat pārsūdzējuši, un tas arī viss… Apelācijas tiesa arī nelīdzēja. Jocīgi, bet reāli… Šādā veidā valsts pārvaldes aizsardzības mehānisms ir ļoti nedemokrātisks. Ko lai dara savu tiesību aizstāvēšanai fiziskās personas, jo lietas izbeigšana sakarā ar to, ka, piem., personai nav paziņots par pārkāptajām normām un netika iedots termiņš savu argumentu sniegšanai, nav paredzēta normatīvajos regulējumos? Konkrēts gadījums ir šobrīd: policija pēc 8 mēnešiem ir nosūtījusi paziņojumu, kurā teikts, ka persona atzīta par personu, kas saucama pie administratīvas atbildības saucamo, un paziņots: “Administratīvo sodu likums par…”, 11. pants, kas ir tikai soda apmērs. Uzskatu, ka paziņojums par lietas uzsākšanu nav noformēts kā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, līdz ar to nav ievērots AAL 122. pants. Turklāt savus iebildumus lūgts nosūtīt līdz 2. aprīlim, bet lietas materiālus var pieprasīt tikai rakstiski. Lietas izskatīšana paredzēta 12. aprīlī rakstveidā. Praktiski līdz 2. aprīlim nav iespējams iepazīties ar lietu, lai sniegtu argumentus. Par šādiem neadekvātiem termiņiem un par to, ka vainojamai personai nav paziņots lēmums par lietas uzsākšanu likumdošanā, nav paredzēta lietas izbeigšana. Tas praktiski un stipri nelabvēlīgi ietekmē lietas iznākumu. Ko šajā situācijā var darīt fiziskā persona, kad faktiski valsts iekārta nerespektē normatīvos aktus, bet fiziskajai personai ir saistošas visas prasības? Kādi pašaizsardzības mehānismi ir pieejami? Jo šādā veidā tomēr piespriesto samaksāto sodu nevar atmaksāt, bet, ja pat valsts darbinieks par “kļūdām” dabūs disciplināro sodu, tas situāciju neglābj. Kādi ir varianti, lai nepieļautu lietas tālāku izskatīšanu, ja ir konstatētas rupjas kļūdas administratīvajā lietvedībā?

A
atbild:
14. aprīlī, 2022

Tiesas darbojas saskaņā ar noteiktiem, likumā nostiprinātiem principiem. Ir gan kopēji principi, kas attiecas uz visām tiesām, gan arī atsevišķi principi, kas attiecas uz noteiktu lietu izskatīšanu. Līdz ar to katrai tiesai ir sava likumā noteikta kompetence.

Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka likums “Par tiesu varu”, bet izskatīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī Satversmes tiesas likums.

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 7. pantu administratīvajās lietas tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes rīcību) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. Savukārt administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem.

Civillietās tiek izlemti jautājumi, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu (5. pants).

Krimināllietās izskata pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu (6. pants).

Savukārt Satversmes tiesa Satversmes un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.

Satversmes tiesa izskata lietas par (Satversmes tiesas likuma 16. pants):

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu;

6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Līdz ar to katrai personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret savas dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumu, bet, ņemot vērā, ka tiesu kompetneces ir sadalītas, tas nozīmē, ka personai ir jāizvēlas atbilstošākais veids savu prasījumu celšanai, kā arī tas var paredzēt to, ka viena lieta no dažādiem aspektiem ir jāskata atsevišķos tiesvedības procesos (turklāt viens no procesiem var tikt apturēts līdz nolēmuma pieņemšanai citā tiesvedībā).

Tapēc rekomendēju jums vērsties pie jurista vai zvērināta advokāta, kas palīdzētu atrast piemērotāko veidu jūsu aizskarto interešu aizsardzībai.

Papildus norādu, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā 10. panta piektajā daļā ir nostiprināts labas pārvaldības princips, kurš noteic, ka valsts pārvaldei savā darbībā ir jāievēro labas pārvaldības princips, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Par valsts amatpersonas rīcību, kas pārkāpj labas pārvaldības principu, var tikt piemērota disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība.

Ja administratīvajā procesā lēmums pieņemts pretēji labas pārvaldības principam un ir konstatēts, ka minētais labas pārvaldības principa pārkāpums būtiski ietekmējis pieņemto lēmumu un radījis personas tiesību pārkāpumu vai tiesisko interešu aizskārumu, tad šis lēmums ir atceļams.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. panta otrajai daļai, ja netiek ievērots labas pārvaldības princips, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, ir tiesīga prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU