Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pants noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.

Savukārt likuma 19. pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas līdz ar tā termiņa izbeigšanos.

Prasība par īrnieka izlikšanu no dzīvokļa ceļama Civilprocesa likuma 26. panta 1. daļā noteiktajā kārtībā: prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.

Vienā prasības pieteikumā tiesai var lūgt izlikt īrnieku, piedzīt īres parādu un atlīdzināt prasītājam tiesas izdevumus. Ieteicams konsultēties ar kvalificētu juristu vai zvērinātu advokātu, kurš detalizētāk iepazīsies ar visu pieejamo dokumentāciju un sastādīs prasības pieteikumu tiesai.

Ja tiesa jūsu prasību apmierina, bet persona tiesas spriedumu labprātīgi nepilda, jums pēc labprātīgas sprieduma izpildes un pārsūdzēšanas termiņa notecēšanas ir jāvēršas tiesā ar lūgumu par izpildu raksta izdošanu (vienlaikus arī lūdzot izdot spriedumu ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā).

Spriedums un izpildu raksts nododams piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītajam, kurš praktizē attiecīgajā teritorijā (pēc īpašuma adreses).

Turpmāko piespiedu izlikšanas procesu nodrošina zvērināts tiesu izpildītājs sadarbībā ar pašvaldības policiju.