Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā ir uzskaitīti likumā izmantotie termini.

Jāskatās, kur likumā konkrētais termins tiek izmantots. Tā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40., 41., 42., 87. un 88. pantā ir noteikta publiskās personas darbība privāto tiesību jomā, ka arī pārvaldes uzdevumu deleģēšanas nosacījumi privātpersonai.

Tas attiecas uz tiem gadījumiem, kad valsts iestādēm ir jāslēdz, piemēram, līgumi ar privātpersonām vai uzņēmumiem (juridiskajām personām), vai to apvienībām. Kā piemēru var minēt Rīgas domes mājaslapā publicētos noslēgtos publiskos līgumus.

Par privātpersonām uzskatāmas[1]:1) fiziskas personas; 2) privāto tiesību juridiskās personas, kas juridiskas personas statusu iegūst ar brīdi, kad tās ir reģistrētas publiskā reģistrā.

Ir vairāki privāto tiesību juridisko personu veidi: kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību kapitālsabiedrības[2]); kooperatīvās sabiedrības; biedrības un nodibinājumi.

Savukārt personu apliecinošais dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (atbilstoši Personu apliecinoša dokumenta likuma 2. pantam). Tātad fiziskā persona apliecina savu identitāti ar personu apliecinošo dokumentu.

Papildus jūs varat apskatīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 317 “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu”.

[1] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 1058. lpp., 74.–78. lp.

[2] Senāta 06.12.2005. lēmums lietā Nr. SKA-532/2005.Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi un lēmumi 2005. – Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2006, 943. lpp.