E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25458
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1

Kad kapitāla pieauguma aprēķināšanai izmanto patēriņa cenu indeksu

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. februārī, 2022
aija

Kāpēc VID, aprēķinot kapitālpieauguma nodokli, kuru aprēķina no starpības starp pārdošanas vērtību un kadastrālo, liek samazināt, kadastrālo dalot ar mistisku koeficentu 1,19? Nodokļus taču maksājam no pilnas kadastrālās vērtības.

A
atbild:
07. februārī, 2022
Lidija Dārziņa
LV portāls

Jā, pārdodot nekustamo īpašumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Vienlaikus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir arī paredzēts, ka atsevišķos gadījumos kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanai, aprēķinot ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, piemēro patēriņa cenu indeksu (Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem).

Likuma 11.9 panta (Ienākuma no kapitāla noteikšana) 7.1 daļa: ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

VID informatīvajā materiālā “Patēriņa cenu indekss īpašuma pārdošanas ienākuma noteikšanai” izklāstīts: Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem ir:

  • 2022. gadam – (2011=100) ir 115,9 jeb koeficients 1,159;
  • 2021. gadam – (2010=100) ir 117,1 jeb koeficients 1,171;
  • 2020. gadam – (2009=100) ir 115,6 jeb koeficients 1,156.

Ja nekustamais īpašums iegūts īpašumā līdz 2000. gada 31. decembrim un nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

 

Piemērs. 2022. gada 12. janvārī par 20 000 eiro pārdots nekustamais īpašums:

  • kas nav bijis cilvēka deklarētā dzīvesvieta un nav vienīgais īpašums;
  • kas iegādāts 1999. gada 14. februārī, un īpašnieka rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
  • kura kadastrālā vērtība 2022. gada 1. janvārī ir 12 000 eiro.

 

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 9 646,25 eiro (20 000 – 12 000/1,159). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir 1929,25 eiro (9 646,25 x 20 %).

VID metodiskajā materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma” ar piemēriem ir paskaidroti arī vairāki citi gadījumi, tajā skaitā, ja pārdod dāvinātu, mantotu nekustamo īpašumu, un dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība.

Valsts ieņēmumu dienestā jūs varat noskaidrot, atbilstoši kurām likuma normām ir noteikta īpašuma iegādes vērtība kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanai.

Centrālās statistikas pārvaldes informācija, kas ir patēriņa cenu indekss: patēriņa cenu indekss (PCI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs. PCI atsauces periods ir 2015. gads, ko izsaka ar 100 indeksa punktiem (2015 = 100). No cenu indeksiem aprēķina cenu pārmaiņas mēneša, gada vai jebkuram citam periodam. Lai aprēķinātu cenu pārmaiņas par ilgāku periodu, izmanto cenu indeksus ar atsauces periodiem 2010 = 100, 2005 = 100, 2000 = 100 vai 1990. gada decembris = 100. PCI ir tīrais cenu indekss. Tas neatspoguļo ietekmi uz cenu līmeņa izmaiņām, ko nosaka patērētāju iepirkšanās paradumu, preču zīmolu vai tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu maiņa.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 55 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas