Šie starpprojekti stiprinās energosavienojamību visā kontinentā, tuvinot Enerģētikas savienības izveides pabeigšanu. Nodrošinot būtiskus starpsavienojumus visā ES un ar kaimiņvalstīm, šiem projektiem var būt stratēģiska nozīme ES konkurētspējas palielināšanā, dekarbonizācijā un Eiropas enerģētiskās drošības un neatkarības uzlabošanā.
Saskaņā ar nesen veiktu Komisijas pētījumu investīciju vajadzības Eiropas energoinfrastruktūrā — elektroenerģijas, ūdeņraža un CO2 tīklos — laikposmā no 2024. līdz 2040. gadam sasniegs gandrīz 1,5 triljonus eiro. Šī projektu struktūra un ar to saistītie paredzamie investīciju apjomi palīdzēs apmierināt 2040. gadam apzinātās vajadzības.
Atlasīto KIP un SIP saraksts ietver:
- 113 elektroenerģijas, atkrastes un viedo elektrotīklu projekti, kas būs būtiski, lai integrētu atjaunojamo energoresursu pieaugošo īpatsvaru
- 100 ūdeņraža un elektrolīzeru projekti, kuriem būs būtiska nozīme ES energosistēmas integrācijā un dekarbonizācijā
- 17 oglekļa transportēšanas infrastruktūras projekti, kas veicinās oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tirgus attīstību
- 3 viedo gāzes tīklu projekti dabasgāzes tīkla digitalizācijai un modernizācijai
- turpināt iekļaut divus ilglaicīgus projektus, kas savieno Maltu un Kipru ar kontinentālās Eiropas gāzes tīklu.
Komisija atbalstīs šo projektu īstenošanu, pastiprinot politisko koordināciju ar attiecīgajām dalībvalstīm, izmantojot Enerģētikas savienības darba grupu un reģionālās augsta līmeņa grupas, kas izveidotas, lai atbalstītu energoinfrastruktūras attīstību galvenajos reģionos, tostarp ar partnervalstīm.
Kā uzsvērts Komisijas rīcības plānā par pieejamu enerģiju, efektīvam energotīklam ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu pāreju uz tīru enerģiju un to, ka enerģija ir pieejama un cenas ziņā pieņemama gan nozarēm, gan mājsaimniecībām visā Eiropā.
Plašāka informācija (angļu valodā): Commission boosts energy interconnectivity across Europe and beyond by supporting 235 cross-border projects
