Nepārvaramas varas klauzulā ietvertās frāzes “nevarēja paredzēt, kontrolēt un no tiem izvairīties” ir jāvērtē visas kopumā. Persona, kura pret savām lietām izturas ar pienācīgu rūpību, var iedomāties, ka kāds ļaundaris var izsist automašīnas stiklu un iekļūt automašīnā, tāpēc, saprātīgi rīkojoties, automašīnas salonā netiek atstātas vērtīgas lietas. Līdz ar to ļaundara izsistais stikls noteikti nav nepārvaramas varas izraisīts zaudējums, jo to varēja gan paredzēt, gan novērst, glabājot automašīnu, ja persona sevišķi vēlētos novērst šāda apstākļa iestāšanos.

Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai nomniekam bija pienākums glabāt automašīnu tādos apstākļos, kuros neviens nevarētu izsist transportlīdzekļa stiklu. Ņemot vērā, ka uz konkrēto situāciju nav attiecināms neviens jautājumā pieminētais līguma noteikums, un pieņemot, ka neviens cits līguma noteikums attiecībā uz trešo personu rīcību līgumā nav pielīgts, aprakstīšu, kā šāda situācija tiktu vērtēta no likuma viedokļa.

Civillikuma 2129. pantā noteikts, ka par zaudējumu, ko nodarījušas trešās personas, viena puse atbild otrai tikai tad, kad viņa pati, pretēji līgumam, devusi iespēju šo zaudējumu nodarīt vai kad viņai bijuši līdzekļi to novērst. Visticamāk, novietojot transportlīdzekli ielas malā vai citur, publiski pieejamā stāvvietā, nomnieks nepārkāpa līguma noteikumus, līdz ar to nomnieku nevar vainot par zaudējumiem, kurus nodarījusi trešā persona. Tomēr arī šādas pozīcijas pamatošanai nomniekam var nākties pierādīt, ka stiklu neizsita pats.

Ja starp pusēm nav vienprātības par to, kuram jāsedz radušies zaudējumi, tad noteikti pastāv civiltiesisks strīds. Civiltiesiskus strīdus var risināt dažādi, ārpustiesas strīdu risināšanas kārtībā vai tiesā. Iznomātājs var risināt šo strīdu, arī vēršoties tiesā ar prasību pret nomnieku par zaudējumu atlīdzību. Šādu prasību tiesai būs jāierosina un jāskata pat tad, ja tiks uzturēta nepamatota prasība.