Ja bērna mātei aizgādības tiesības nav atņemtas, atbilstoši Civillikuma 177. pantam līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Nepilngadība personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. 

Atbilstoši Civillikuma 188. pantam pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.

Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.

Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai bērnam priekšlaicīgi nav tiesību celt prasību tiesā, lai atbrīvotos no šī pienākuma, ja vien kāds no vecākiem nav cēlis prasību, pamatojoties uz Civillikuma 188. panta pirmo daļu. Ja prasība par uzturlīdzekļiem nākotnē tiks celta no vecāka puses, prasību bērns varēs atspēkot, pamatojoties uz Civillikuma 188. panta otro daļu. Svarīgi atcerēties, ka tiesvedības gadījumā, un tas ir sacīkstes princips, atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Atbildētājam būs jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Līdz ar to tiesvedības procesā būs jāpierāda, ka māte nav pildījusi savus vecāka pienākumus atbilstoši Civillikumā noteiktajam (Civillikuma 177. pants). 

Papildus jāvērš uzmanība uz Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 27. aprīļa spriedumu Nr. SKC-160/2011, kurā Senāts skaidro, ka pienākums bērniem apgādāt vecākus nepastāv vienmēr, bet gan rodas tikai vajadzības gadījumā. Ar vajadzības gadījumu jāsaprot vecāku nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem tādu iemeslu dēļ, ka viņi paši objektīvu iemeslu dēļ nespēj sevi nodrošināt un apgādāt. Piemēram, darbspējīgas personas “nevēlēšanās strādāt” nav uzskatāma par objektīvu iemeslu. Tiesa, izvērtējot konkrētās lietas dalībnieku iesniegtos argumentus un pierādījumus, lems par bērna pienākumu maksāt uzturlīdzekļus vecāka uzturam vai atbrīvošanu no šāda pienākuma uzturēt vecāku.