Jūsu jautājums ir par tiesību normu kolīziju. Zvērināts advokāts Jānis Neimanis grāmatā “Ievads tiesībās” devis šādu skaidrojumu: “Tiesību normu kolīzija ir situācija, kad lietas faktisko sastāvu pilnībā vai daļēji regulē (aptver) divas vai vairākas tiesību normas, kuru tiesiskie sastāvi daļēji sakrīt, un viena konkurējošā norma izslēdz citas piemērošanu. Tiesību normu kolīzijas sekas ir iespaidīgas. Tās traucē normālai tiesību sistēmas darbībai, ietekmē tiesiskā regulējuma efektivitāti, var aizskart personu tiesības un ietekmēt sabiedrības tiesību izpratni un kultūru. Tās rada neērtības tiesību piemērošanas praksē, sarežģī tiesību normu izmantošanu un veicina tiesisko nihilismu. Pasaulē tiesību normu kolīzijas pastāvējušas jau kopš romiešu laikiem, bet tagad ir sastopamas katrā valstī.”

Jebkurā gadījumā tiesību normu kolīzijas atrisināšana nav vienkāršs jautājums un prasa jau konkrētā normatīva akta juridisko izvērtējumu.

Tiesību normu kolīzijas varētu risināt:

1. tiesību jaunrades ceļā, pieņemot jaunas tiesību normas vai izdarot tajās grozījumus;
2. piemērojot esošās tiesību normas.

Tā piemēram, risinot kolīziju, varētu atsaukties uz augstākā ranga normatīvo aktu: Satversmi, starptautiskajām tiesību normām (regulām un direktīvām), likumiem.

Tāpat, risinot tiesību normu kolīziju, juristi izmanto judikatūru un piemēro vispārīgus tiesību principus.

“Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma” 9. pantā ir noteikta ārējo normatīvo aktu piemērošana: “Normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.

Ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa.

Ja konstatē pretrunu starp:

1) dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks;

2) vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma;

3) vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums);

4) vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi.”

Par konkrēto Ministru kabineta rīkojumu un tiesību normu kolīziju tajā jums ir jāvēršas pie atbildīgās valsts iestādes (ministrijas), jo jautājumā nav minēts konkrēts rīkojums, tamdēļ nav iespējams precizēt, uz kādu augstāko tiesību normu pamata tas tika izdots un ar kādu mērķi, un vai ir ievērota normatīva akta pieņemšanas leģitimitāte.