Vēlos saprast, vai Darba likumā noteiktā svētku dienas piemērošanas norma attiecībā uz ikgadējo atvaļinājumu attiecas tieši tādā pašā veidā kā brīvdiena?
Ja tiktu pieņemts, ka sakarā ar Dziesmu svētku noslēguma koncertu nākamā darba diena (8.jūlijs) Latvijā tiktu noteikta oficiāla brīvdiena, un darbiniekam ir 5 dienu darba nedēļa pa 8 h dienā. Darbiniekam 8.jūlijā sāktos ikgadējais atvaļinājums – tad sakarā ar šo noteikto brīvdienu darbiniekam atvaļinājums būtu jāpagarina par vienu dienu un darbiniekam būtu jāatstrādā 23.novembrī, vai arī darbiniekam atvaļinājums nepagarinās un vienlaikus darbiniekam arī nav jāatstrādā 23.novembrī?
Saskaņā ar 13.jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Dziesmu un deju svētku likumā, kas noteic, ka šogad ne visiem, bet tikai Dziesmu un deju svētku dalībniekiem nākamajā dienā pēc svētku noslēguma pienāksies brīvdiena, 8.jūlijs kā brīvdiena pienāksies tiem šogad notiekošo svētku dalībniekiem, kuri būs vērsušies ar iesniegumu pie darba devēja.
Svētku dalībniekam līdz 15.jūlijam darba devējam jāiesniedz Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopija, uzrādot oriģinālu. Darba devējam būs tiesības prasīt, lai darbinieks, kurš kā svētku dalībnieks izmantojis brīvdienu, šajā laikā nenostrādātās stundas nostrādā citā laikā.
Ja darbinieks ir pieprasījis atvaļinājumu un viņam no 8.jūlija ir piešķirts atvaļinājums, tad šī diena, neraugoties uz to, ka darbinieks ir Dziesmu un deju svētku dalībnieks, atvaļinājumā nepagarinās kā svētku diena, jo 8.jūlijs nav svētku diena saskaņā ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.
Vienlīdz, ja darbiniekam 8.jūlijs ir atvaļinājuma diena, tad viņam šī diena nav jāatstrādā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!