Publicējot sociālajos tīklos fotogrāfiju, persona veic datu apstrādi, kas var saturēt svešas personas datus. Tāpēc pirms fotogrāfijas publicēšanas vienmēr rūpīgi jāizvērtē datu apstrādes mērķis, proti, vai tas ir personīgs, mājsaimniecības vajadzībām, profesionāls, komerciāls vai citām vajadzībām. Savukārt no šīs analīzes var secināt, vai datu apstrāde ir vai nav likumīga.

2016. gada 27. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti noteic, ka šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona tikai personīga vai mājsaimnieciska rakstura vajadzībām un kura nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību. Tomēr, ja mērķis saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, tad uz šādu apstrādi gan attiecināmas Eiropas regulas prasības par personas datu apstrādi (apstrādes likumīgums: regulas 6. pants).

Autortiesību likuma 4. panta 9. punkts paredz, ka autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā. Tātad fotogrāfijas autortiesības sākotnēji pieder fotogrāfam, kas fiksējis fotogrāfiju.

Autoram, radot darbu un augšupielādējot to tīmekļa vietnē (sociālajos tīklos), būtu rūpīgi jāiepazīstas ar šīs vietnes autortiesību noteikumiem, jo vairāku tīmekļu vietņu lietošanas noteikumi paredz autoram nodot visas savas autortiesības tikai attiecīgajai vietnei.

Fotogrāfijas autoram pašam ir jāizlemj par nepieciešamību publicēt privātas fotogrāfijas sociālajos tīklos, tostarp jāizvērtē drošības aspekti.