Atbilstoši Civillikuma 1067. pantam īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.

Jāmin, ka ne vienmēr kopīpašumu ir iespējams sadalīt reālajās daļās (piemēram, reālajās daļās nav dalāms dzīvokļa īpašums).  

Ja mantinieks ir stājies domājamās daļas īpašnieka vietā, uz viņu pāriet visas tiesības un saistības, kas attiecas uz kopīpašumu. Tas nozīmē, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti (Civillikuma 1068. pants).

Ja kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu, tad viņam ir tiesības prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.

Tātad ieguldījumu daļu atmaksu jūs varat prasīt nepieciešamajiem izdevumiem, ko esat veicis kopīpašuma uzlabojumam (piemēram, Civillikuma izpratnē nepieciešamie izdevumi ir izdevumi, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma (Civillikuma 865. p.). Nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā (Civillikuma 866. p.).

Atbilstoši Civillikuma 1071. pantam uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Saskaņā ar Civillikuma 1073. pantu, ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. p. 2. d. un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpm. p.).

Tātad jaunais kopīpašnieks nevarēs pārdot trešajai personai savu daļu, vispirms nepiedāvājot jums izpirkt savu kopīpašuma daļu.  

Ja kopīpašnieks neapsaimnieko savu daļu, tad Civillikums paredz pārējiem kopīpašniekiem iespēju celt prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu (Civillikuma 1074., 1075. pants). Pirms prasības celšanas tiesā būtu ieteicams nosūtīt ierakstītu vēstuli kopīpašniekam par kopīpašuma izbeigšanas iespējām.