Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Tēma: dzīvokļa iemītnieks (kāpēc iemītnieks, tālāk būs saprotams), parādnieks, bija tiesa, pielēma, ka persona ir parādā DzĪK. Tiesu izpildītājs (turpmāk: TI) nevar piedzīt naudu, jo parādniekam nav nekā, nestrādā, citi īpašumi nepieder. Un te sākas stāsts. Zemesgrāmatā nav informācijas par šo dzīvokli, tiesa piesprieda, ka persona ir parādā, tikai uz apsaimniekošanas līguma pamata. TI prasa Zemes dienestam, lai apliecina, kas ir dzīvokļa īpašnieks. Tā kā jau mutiski es pats noskaidroju, ka viņiem arhīvā ir 92. gadā izdota atļauja/dokuments, uz kā pamata tad persona var kārtot īpašumu Zemes dienestā (šī ir tīra kooperatīva māja, celta no 85. līdz 88. gadam, arī šī persona ir maksājusi/pirkusi pajas, ir dokumenti, kas to apliecina, kooperatīvs sniedz lūgumu domes komisijai izdot atļaujas visiem sarakstā esošajiem kārtot zemesgrāmatu, jo cilvēki pret kooperatīvu savas saistības bija izpildījuši), viss it kā labi, bet ir viens bet. Zemes dienests atbild TI, ka jā, viņiem arhīvā ir dokuments, kurā ir minēta šī persona, bet dokumentā ir vārds, uzvārds un tēva vārds, nav personas koda (92. gadā tādu nemaz nebija, ja pareizi zinu), līdz ar to viņi nevar pēc šodienas prasībām identificēt šo personu, vai tā ir tā pati, par ko prasa TI, tādēļ TI viss ir apstājies, nevaram pierādīt, ka tas ir tās personas īpašums. Bet varbūt lai persona pierāda pati, ka tas ir viņas īpašums? Es nezinu, kā rīkoties, tāds kārtīgs nonsenss sanāk. Turklāt bija laiks, kad dome šai personai maksāja apkures pabalstu, uz kaut kāda pamata jau tā to darīja. Varbūt pasviediet kādas idejas, ko kā darīt. Sanāk, ka vai nu DzĪK jāpierāda, ka tas ir parādnieka dzīvoklis, vai arī varbūt persona tur dzīvo nelikumīgi? Vai ir kāds veids, kā varam pierādīt, ka tā persona, kas ir kooperatīva dokumentos 86. gadā, arī 92. gada papīros figurējoša, ir tā pati, kas parādā naudu? Visu laiku persona arī šeit ir dzīvojusi. Ja varat, dodiet ziņu, ja ne, tad neko, domāsim, jautāsim. Bet gribēju uzrakstīt, jo nav standarta situācija, varbūt kādu aizķer šāds gadījums.
Saskaņā ar Civillikuma trešās daļas “Lietu tiesības” 994. pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Tātad, ja persona, kas uzturas konkrētajā īpašumā (ko jūs uzskatāt par īpašnieku), nav reģistrējusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā attiecībās ar trešajām personām, tā nav uzskatāma par īpašnieku. Šādā situācijā īpašuma tiesības attiecīgajai personai būs jāpierāda.
Tieši šis apstāklis (īpašumtiesību pierādīšana) arī ir jūsu mērķis konkrētajā gadījumā.
Lai to sasniegtu, DzĪK būtu ceļama prasība tiesā par īpašumtiesību atzīšanu (prasot atzīt īpašumtiesības par labu konkrētajai personai), ja attiecīgā persona savas īpašumtiesības neatzīst, tad vienlaikus ceļama prasība par īpašuma iegūšanu ar ieilgumu (ieguvējs: DzĪK).
Civillikuma 1006. pants noteic, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi. Tādējādi, kā tas norādīts jautājumā, māja tika celta no 85. līdz 88. gadam uz paju pamata. Līdz ar to, ja dzīvokļa īpašnieks nav identificējams, tad šo īpašumu var iegūt savā īpašumā DzĪK (kā kooperatīvā sabiedrība, kas būvēja attiecīgo māju). Savukārt, ja pašreizējais dzīvokļa iemītnieks tiesā atzīst savas īpašuma tiesības, uz tiesas sprieduma pamata TI varēs vērst piedziņu uz šo dzīvokļa īpašumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
