Labdien! Man ir aktīvs norēķinu konts Latvijā reģistrētā bankā. Attiecīgi man ir divi līgumi: konta līgums un maksājumu kartes līgums. Banka ir saņēmusi tiesu izpildītāja rīkojumu apķīlāt manu bankas kontu, atvēlot līdzekļus minimālās mēnešalgas apmērā. Sazinājos ar banku par pamatkonta tvērumā ietilpstošo pakalpojumu: elektroniskajiem norēķiniem ar maksājumu karti. Saņēmu skaidrojumu, ka banka šo pakalpojumu nenodrošina, jo man ir aktīvs norēķinu konts (tas nav pamatkonts) un pamatkontu regulējošie normatīvie akti uz mani neattiecoties. Tai pašā laikā banka paskaidroja, ka arī pamatkonta gadījumā piemēro to pašu ierobežojošo darbību: nenodrošina elektroniskos maksājumus ar bankas karti. Banka atsaucās uz līgumā ietverto punktu, kas noteic, ka banka nodrošina pakalpojumus atbilstoši savām tehniskajām iespējām. Vai vienīgais kritērijs, lai nenodrošinātu pamatkonta tvērumā ietilpstošo pakalpojumu (elektroniskos norēķinus ar maksājumu karti), ir bankas iekšējie dokumenti, kas pamatojas uz bankas un klienta savstarpējo līgumu? Ja banka izmanto atrunu, ka man ir norēķinu konts, nevis pamatkonts, bet paskaidro, ka pamatkonta gadījumā tiek piemērota tāda pati ierobežojoša darbība, tad jautājums ir par šīs funkcijas nodrošināšanu to normatīvo aktu sakarā, kas regulē pamatkonta darbību. Un kādā tieši veidā elektronisko norēķinu (ar bankas karti) nodrošināšana tiesu izpildītāja noteiktās brīvo līdzekļu robežās ir pretēja ZTI rīkojumam, un kāds ir tiesiskais pamats, lai nepiemērotu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.3 panta pirmās daļas ceturto punktu: “4) iespēju izmantot šādus maksājumu pakalpojumus: a) kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu veikšanu, tai skaitā attiecīgo maksājumu rīkojumu iesniegšanu klātienē vai izmantojot kredītiestādes tiešsaistes sistēmu, ja maksājuma saņēmēja konts ir atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja Latvijā vai dalībvalstī, b) maksājumu veikšanu ar maksājumu karti, tai skaitā maksājumu veikšanu tiešsaistē, c) tiešā debeta maksājumu veikšanu, ja maksājuma saņēmēja konts ir atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja Latvijā vai dalībvalstī.” Kā arī šā paša panta otro daļu: “(2) Kredītiestāde šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus piedāvā un sniedz tikai tādā apjomā un klāstā, kādā tā tos piedāvā un sniedz saviem klientiem: patērētājiem, kuriem kredītiestādē ir atvērti cita veida maksājumu konti.”