Autortiesību piederības apliecināšanai autors kā darba radītājs drīkst savu darbu parakstīt ar elektronisko parakstu. Jāsecina, ka Autortiesību likumā nav speciālā regulējuma attiecībā uz elektroniskā paraksta pielietošanu autoru radītajiem darbiem. Tāpēc šajā gadījumā ir piemērojamas vispārējās normas, kas attiecas uz dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu.

Dokumenta juridiskā spēka likuma 1. pants paredz, ka dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts, īstenojot iestādes vai amata pilnvaras, vai fiziskā persona.

Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, tas, tāpat kā papīra dokuments, jānoformē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām. Elektroniski autors var parakstīt jebkura formāta dokumentus (arī PDF, JPEG u. c.), kā arī var izvēlēties, kādā formātā tos parakstīt – kā eDoc, PDF vai ASIC-E.

Vispārējās dokumentu un to atvasinājumu noformēšanas un izstrādāšanas prasības ir noteiktas Dokumentu juridiskā spēka likumā un 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”.

Savukārt e-dokumentu un to atvasinājumu izstrādāšanai un noformēšanai papildus jāņem vērā arī Elektronisko dokumentu likumā un 2005. gada Ministru kabineta noteikumos Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” (turpmāk – MK noteikumi) noteiktais.

Lai e-dokuments iegūtu juridisku spēku, tas, tāpat kā papīra dokuments, jānoformē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un tam jāsatur obligātie rekvizīti. Obligātie rekvizīti e-dokumentā neatšķiras no rekvizītiem papīra dokumentos, proti, Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pantā ir uzskaitīti dokumentu rekvizīti, kuri piešķir dokumentam juridisko spēku.

Savukārt autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus:

1) burtu “C” aplītī;

2) autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu);

3) darba pirmpublicējuma gadu.

Jebkurā gadījumā, parakstot darbu elektroniskā formā, saskaņā ar Autortiesību likuma 14. pantu darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības un mantiskās tiesības (likuma 15. pants).

Atbilstoši autortiesību prezumpcijai persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 37. pantā minētos gadījumus.

Tādējādi autors savu darbu var parakstīt elektroniski un parakstam ir jāsatur laika zīmogs. Attiecībā uz darba glabāšanas nosacījumiem atbilstoši MK noteikumiem elektronisko dokumentu glabāšanas kārtību nosaka iestāde un to dokumentē, tomēr arī darba autoram patstāvīgi būtu jāpadomā par savu elektronisko darbu glabāšanas kārtību.