Pirms trijiem gadiem šķīrām ar sievu laulību pie notāra. Laulības laikā kopīgi iegādājāmies dzīvokli, par kuru maksājām kredītu, pirkšanas līgums noformēts uz sievas vārda, viņa turpina maksāt, bet esmu galvotājs. Man pašam pieder nekustamais īpašums, kurš nav dzīvojamā platība un kuru 2007. g. uzdāvināja māsa. Dāvinājuma līgumā ir noteikts, ka tas neietilpst laulāto mantas kopīpašumā. Sastādot šķiršanās līgumu, sanāca, ka sieva palika dzīvot tajā dzīvoklī, bet es paliku bez dzīvojamās platības, jo viņa uzskatīja, ka man paliek šis īpašums, bet viņai – mūsu kopīgi iegādātais dzīvoklis. Vai pie notāra sastādītā vienošanās ir pareiza, ja tajā norādīts, ka pusēm pieder šie abi nekustamie īpašumi? Cik saprotu, mans īpašums neietilpst kopīpašumā un, šķirot laulību, mums kopīgs bija tikai viens īpašums. Vai tomēr man nepienākas kāda kompensācija, jo es esmu spiests īrēt? Vai notāra sastādītā vienošanās ir taisnīga?
Ja vienošanās nav bijusi noslēgta maldības, viltus vai spaidu ietekmē, nav pamata uzskatīt, ka tā ir netaisnīga, jo, vienošanos parakstot, jūs visdrīzāk apliecinājāt arī savas gribas īstumu.
Ja tomēr uzskatāt, ka vienošanās nepauda jūsu gribu, un jums ir plāns, kā to tiesai pierādīt, teorētiski iespējams celt prasību par vienošanās vai kāda tās punkta atzīšanu par spēkā neesošu.
Katrā ziņā prasības celšanas taktika un tās apmierināšanas izredzes būtu apspriežamas ar kvalificēta jurista piesaisti konkrētajam jautājumam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!