Vai Latvijas Republikā ir oficiālais PSRS okupanta un okupantu līdzdalībnieka personas statuss?
Nē, Latvijā netiek piešķirts PSRS okupanta un okupantu līdzdalībnieka personas statuss.
Kopš 1996. gada Latvijā ir spēkā Deklarācija par Latvijas okupāciju: “Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī, un 1921. gada 22. septembrī tā kļuva par Tautu Savienības locekli. Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību pārtrauca divu totalitāro lielvalstu – nacionālsociālistiskās Vācijas un komunistiskās PSRS – 1939. gada 23. augustā noslēgtais neuzbrukšanas līgums (Ribentropa–Molotova pakts), kura mērķis bija sadalīt Eiropu ietekmes sfērās. Pārkāpjot starptautisko tiesību pamatprincipus, kā arī Latvijas un PSRS noslēgtos līgumus, PSRS 1940. gada 17. jūnijā ar militāru spēku okupēja Latviju un nelikumīgi iekļāva (anektēja) to PSRS sastāvā. Līdz ar to Latvijā tika ieviests PSRS politiskais režīms un tiesiskā sistēma.
1941. gada vasarā, sākoties Otrā pasaules kara darbībai Latvijas teritorijā, to okupēja nacionālsociālistiskā Vācija, kas iedibināja savu režīmu, veica deportācijas un citas represijas pret iedzīvotājiem, kā arī izmantoja Latvijas teritoriju citu okupēto valstu iedzīvotāju iznīcināšanai.
Otrā pasaules kara beigu posmā PSRS atjaunoja savu okupācijas režīmu Latvijā.”
Tāpat Latvijā 1990. gada 4. maijā tika pieņemta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kurā ir noteikts: “Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:
Juridisko pamatojumu terminam “okupants” Latvijas Nacionālās frontes mājaslapā sniedz tā galvenā redaktore Līga Muzikante, atsaucoties uz profesoru Aivaru Fogeli: “Okupants ir okupētājvalsts militārā un civilā persona, kas īsteno un atbalsta okupāciju. Atbalsts var izpausties ne tikai kā līdzdalība militārās operācijās, bet arī kā ieceļošana okupētajās teritorijās, darbošanās okupācijas režīma civilajās varas struktūras, veicinot okupācijas režīma nostiprināšanu un okupācijas mērķu sasniegšanu okupētajā teritorijā. Turklāt ir jāņem vērā starptautiskajās tiesībās noteiktais, ka katra tauta ir atbildīga par savas valdības rīcību. Ja valdība darbojas noziedzīgi, pārkāpj valstī juridiski saistošās starptautisko tiesību normas, savus nacionālos likumus, tautai ir pienākums pretoties un novērst valdības nelikumīgo rīcību. Protams, vārdam, jēdzienam “okupants” nav nacionalitātes, un tā lietošana nav kvalificējama kā nacionālā naida kurināšana.
Atbilstoši starptautiskajām tiesībām okupants ir persona (gan valsts, gan fiziska persona), kas izdara noziegumu pret mieru un cilvēci, un saskaņā ar ANO Konvenciju par noilguma termiņa nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci šiem noziegumiem nav noilguma. Okupantiem par konkrētām darbībām, kas starptautiskajās tiesībās kvalificētas kā noziegums pret mieru un cilvēci, par militārnoziegumiem, ieskaitot genocīda noziegumu, paredzēta kriminālatbildība.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!