Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esmu viena dzīvokļa īpašnieks 10 dzīvokļu mājā Rīgā. Pārvaldnieks ir viens no mājas iedzīvotājiem, ar kuru dzīvokļu īpašniekiem ir noslēgts līgums. Vairāki dzīvokļu īpašnieki regulāri nemaksā komunālos maksājumus: ne tāpēc, ka viņiem nebūtu līdzekļu, par ko maksāt, bet gan tāpēc, ka pret nemaksātājiem netiek vērstas nekādas sankcijas, atskaitot neformālus aicinājumus maksāt. Šie paši dzīvokļu īpašnieki, kuri nemaksā, bieži vien kavē tādu racionālu lēmumu pieņemšanu mājas attīstībai, kuros nepieciešama nauda. Kādas ir tiesiskās iespējas un procedūra, lai no komunālo maksājumu nemaksātājiem piedzītu šos nesamaksātos maksājumus? Kādi ir priekšnoteikumi, lai to varētu izdarīt? Vai komunālo maksājumu rēķiniem obligāti ir jābūt parakstītiem ar roku vai elektronisko parakstu? Kādi ir priekšnoteikumi, lai vērstos tiesā? Vai, vēršoties tiesā, mājas pārvaldniekam ir jāpierāda, ka dzīvokļa īpašnieks nav samaksājis komunālos maksājumus, vai arī atbildētājam jeb nemaksātājam ir jāpierāda, ka viņš ir samaksājis (ko viņi pilnīgi noteikti nevarēs izdarīt)? Vai ir kāda minimālā parāda summa, par kuru var sūdzēt tiesā? Vai iesniegt prasību tiesā pret nemaksātāju kaut ko maksā (un cik)? Vai nemaksātāji/ parādnieki ir tiesīgi pieņemt lēmumus par māju? Paldies!
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Ir jāievēro starp nama pārvaldnieku (apsaimniekotāju) un dzīvokļa īpašniekiem noslēgtais mājas pārvaldīšanas līgums: gan par savlaicīgu saistību izpildi, gan debitoru administrēšanas kārtību (atgādinājums par parādu, piedāvājums labprātīgi izpildīt saistības noteiktā termiņā u. c.)
Parasti, ja parādnieks nemaksā komunālos maksājumus, apsaimniekotājs sūta atgādinājumu un brīdinājumu vēstules, piedāvājot iespēju vienoties par parāda apmaksu.
Ja arī tad parāds netiek nomaksāts, komunālo maksājumu parādus var piedzīt mājas pārvaldnieks/apsaimniekotājs tiesas ceļā.
Vēršoties tiesā, mājas pārvaldniekam ir jānorāda, ka dzīvokļa īpašnieks nav samaksājis komunālos maksājumus, bet samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku (dzīvokļa īpašnieku).
Likums nenoteic, ka parādnieki nevarētu piedalīties lēmumu pieņemšanā.
LV portāls ir skaidrojis, ka no likuma “Par grāmatvedību” 7. pantā noteiktā izriet: ja kāda organizācija vai persona sniedz pakalpojumus, šo faktu fiksē ar izrakstītu rēķinu. Tātad rēķins ir dokuments, kas apstiprina, ka pakalpojums ir sniegts, un pārvaldnieka pienākums ir izrakstīt rēķinus dzīvokļu īpašniekiem, iekļaujot informāciju par to, kādi pakalpojumi kādā apmērā ir sniegti, norādot izmaksas pa pozīcijām.
Komunālo maksājumu rēķini parasti dzīvokļa īpašniekam tiek nosūtīti e-pastā.
Minimālā summa, par kuru var parādnieku sūdzēt tiesā, nav noteikta.
Civilprocesa likuma 33. pants noteic, ka tiesas izdevumi ir:
Savukārt Civilprocesa likuma 34. pants noteic, ka prasības, kurām ir mantisks raksturs, piemēram, lietās par parādu piedziņu, nekustamā īpašuma tiesībām utt., kas novērtējams naudas summā, piemēro proporcionālo nodevu, kur valsts nodeva ir atkarīga no tā, kāda ir prasības summa.
Kancelejas nodevu apmēru nosaka Civilprocesa likuma 38. pants, un tie aprēķināmi šeit.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 983 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība”.
Vairāk par tiesas izdevumiem varat lasīt LV portāla skaidrojumā “Tiesāšanās izdevumi civilprocesā. Ar ko jārēķinās?”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
