Sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas, noteic Krimināllikums. Tas nozīmē, ka cilvēks faktiski uzskatāms par nesodītu. Taču informācija par to, ka personai bijis piemērots kriminālsods, saglabājas.

Noteiktos gadījumos, kas pamatoti ar drošības un morāliem apsvērumiem sabiedrības interesēs, sodāmība, pat ja tā dzēsta, var tikt celta dienasgaismā un radīt ilgstošas negatīvas sekas personai, kura reiz saņēmusi kriminālsodu.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā notiesāto personu reģistrā līdztekus personas vārdam, uzvārdam un personas kodam pieejamas ziņas par Krimināllikuma pantu, daļu un punktu, uz kura pamata persona notiesāta, kā arī piespriestais soda veids un mērs.

Atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likuma 15. pantam par zvērinātu advokātu nevar kļūt personas:

• kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;
• pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
• kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas.

Tātad jāņem vērā: pat ja ir iegūta apžēlošana, informācija par sodāmību saglabājas un var liegt iegūt amatus, tostarp, ja noziegums ir bijis tīšs, tad arī liegt ieņemt advokāta amatu.

Šeit jāpiebilst, ka cita situācija ir tad, ja izdarīts netiešs noziegums: šādā gadījumā likums neliedz ieņemt advokāta amatu.