Atbildē skaidrojam jūsu kā galvinieka tiesības un pienākumus, kā arī jūsu un jūsu kopējā bērna tiesības uz mantojumu.

Jautājumā ir ietverti trīs elementi: galvojums, jūsu un jūsu kopējā bērna tiesības uz mantojumu.

Pirmkārt, jūsu kopējam bērnam ir vienlīdzīgas tiesības uz tēva mantojumu tāpat kā viņa pārējiem bērniem.

Atbilstoši Civillikuma 400. pantam bērni, kas cēlušies no vecākiem, kuri nav savstarpējā laulībā, ja izcelšanās no tēva un mātes ir noteikta likumā paredzētajā kārtībā, manto tāpat kā laulībā dzimušie bērni. No šādiem bērniem manto kā māte un tās radinieki, tā tēvs un tā radinieki.

Attiecībā uz jūsu tiesībām mantot vīra atstāto mantojumu izdala laulāto kopējo un atsevišķo mantu.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.

Jūsu gadījumā, kamēr par dzīvokļa kredītu maksā jūsu vīrs no saviem līdzekļiem, atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajai daļai tā ir viņas atsevišķā manta, jo par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Gadījumā, ja laulāto likumiskās mantiskās attiecības izbeidzas ar viena laulātā nāvi, tad pēc pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanas mirušā laulātā daļa pāriet viņa mantiniekiem.

Dalot laulāto kopīgo mantu, ņem vērā visu laulāto mantu, kas nav atzīstama par viena laulātā atsevišķo mantu, – kustamās un nekustamās lietas ar visiem piederumiem, kā arī laulāto prasījumus un saistības. Laulāto kopīgā manta dalāma pēc mantojuma dalīšanas kārtības vispārējiem noteikumiem atbilstoši Civillikuma 109., 731. pantam.

Mantojumu dala labprātīgi (mājas kārtībā, pie notāra vai bāriņtiesā) vai tiesas ceļā, ja līdzmantinieki nevar vienoties.

Atbilstoši Civillikuma 392. pantam pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātiem laulības laikā. Savukārt, ja laulība šķirta vai atzīta par neesošu, atbilstoši Civillikuma 397. pantam bijušie laulātie viens no otra nemanto.

Laulātais atbilstoši Civillikuma 393. pantam saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu.

Tātad rezumējot, ja dzīvoklis ir jūsu vīra atsevišķa manta, tad pēc viņa nāves jūs saņemsiet ar viņa bērniem vienādu mantojuma daļu. Savukārt, ja dzīvoklis tiks atzīts par jūsu kopējo mantu, tad jūs mantosiet no vīra ½ dzīvokļa vienādas ar bērniem daļas.

Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Atbilstoši Civillikuma 1692., 1698., 1710. pantam galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku.

Jūs kā galvinieks galvojāt kreditoram par to, ka jūsu vīrs atmaksās parādu (kredītu par dzīvokli). Tomēr kreditors var prasīt atmaksāt kredītu par dzīvokli jums (kā galviniekam) jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, kādas tiesiskās attiecības pastāv starp jums un galveno parādnieku.

Ja esat samaksājusi kredītu viņa vietā, atbilstoši Civillikuma 1705., 1706. pantam jums ir tiesības prasīt no galvenā parādnieka parāda atmaksu, iesniedzot regresa prasību tiesā.

Galvojums un mantojuma tiesības ir divas dažādas lietas, divi tiesiskie stāvokļi, proti, vienā jūs esat sieva un otrajā galvinieks.