Fizisko personu datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un Latvijas Republikas nacionālie tiesību akti. Ņemot vērā jatājumā uzdoto, secināms, ka minēto jomu – datu apstrādi žurnālistikas vajadzībām reglamentē speciālās tiesību normas, t.i., Fizisko personu datu apstrādes likums un likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā".

Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pantu, (2) Apstrādājot datus žurnālistikas vajadzībām, datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami visi šādi nosacījumi:

1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;

2) datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

Kā tas izriet no jautājuma, veicot datu apstrādi (publiskošanu), ir veikta fizisko personu identitātes anonimizēšana (aizklāts sejas attēls). Attiecīgajā situācijā ir vērtējami divi aspekti:

• Sabiedrības tiesības uz informāciju.
• Nepilngadīgās fiziskās personas tiesības uz privātumu (t.i., vai pastāv tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm).

Ņemot vērā jautājumā teikto (t.i., ka ir noticis pārkāpums un tika publiskotas personas, kuras šādu pārkāpumu ir izdarījušas (ņemot vērā veikto datu anonimizēšanu)), pirmšķietami secināms, ka šādā situācijā sabiedrības tiesības uz informāciju prevalēs pār indivīda tiesībām uz datu aizsardzību. Bez minētā šādu ierakstu publiskošana masu medijos cita starpā nodrošina arī noziedzīgo nodarījumu atklāšanas rādītāju paaugstināšanu un prevenciju. Tādējādi šādu ierakstu publiskošana ir veikta sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā minēto, vecāku “piekrišanas” iegūšana ierakstu publiskošanā nav nepieciešama, tā kā šāda datu apstrāde (publiskošana žurnālistikas nolūkā) nav Regulas tvērumā.