Civilprocesa likuma 30.⁵ nodaļa nosaka kārtību un pamatu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Tie ir gadījumi, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole.

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību persona var iesniegt tiesā gan vienlaikus ar prasības celšanu, gan arī pirms prasības celšanas, vēl nemaz nenorādot, kāda prasība tiks celta. Turklāt pēc cietušās personas lūguma šādu pieteikumu tiesā var iesniegt arī policija, ja izsaukuma laikā vienlaicīgi policija pieņem arī lēmumu par vardarbīgās personas nošķiršanu uz laiku līdz astoņām dienām.

Sīkāk ar kārtību, kādā tiek pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu (arī šī lēmuma veidlapas paraugu), kādā tiek pieņemts un pārsūtīts tiesai pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī kārtību, kādā tiek kontrolēta tiesas vai tiesneša lēmuma izpilde un kā tiek uzskaitītas personas, pret kurām pieņemts lēmums (arī paraugu pieteikumam par pagaidu aizsardzību pret vardarbību bez policijas starpniecības), var iepazīties Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību”.

Pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību norāda Civilprocesa likuma 250.⁴⁶ pantā noteikto informāciju, tai skaitā persona aizpilda apliecinājumu, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un cietušais vai tā pārstāvis ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 300. pantu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.

Ja tiek konstatēti apstākļi par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu, personai vai tiesai pēc savas iniciatīvas ir tiesības vērsties tiesību aizsardzības iestādē, tai skaitā Valsts policijā, par šādu pārkāpumu novēršanu. Savukārt iestādei ir jāierosina kriminālprocess, ja ir konstatēts Kriminālprocesa likumā noteiktais pamats.