Labdien! Esmu parādu jūgā no 2014. gada. Parādus nevaru samaksāt, jo dzīvoju no algas līdz algai. Kopējā summa ir septiņi tūkstoši. Vienu mēnesi iemaksāju, otru nesanāk. Vai tiešām nav nekāda noilguma?
Konkrētajā situācijā runa, visticamāk, ir par parāda saistībām, kas izriet no civillietas.
Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā. Tātad, ja kreditors nebūs tiesā vērsies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, iestāsies noilguma termiņš.
Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.
Tāpat paskaidrojam, ka izteikts atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, ierakstīta vēstule ar atgādinājumu par parādsaistībām).
Savukārt, ja kreditors ir vērsies tiesā un sprieduma izpilde ir nodota tiesu izpildītājam, šādam parādam noilguma faktiski nav. Proti, lieta pie tiesu izpildītāja var glabāties vairākus gadu desmitus un piedziņu var uzsākt tad, kad parādniekam ir pietiekami ienākumi.
Juridiski noilgums pastāv vēl vienā situācijā. Civillikuma 1895. pants noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Proti, lieta ir iesniegta tiesu izpildītājam, taču piedzinējs uz pieteikuma pamata to izņem ārā no piedziņas. Tiesu izpildītājs par to izpildu dokumentā izdara atzīmi. Ja šādā situācijā piedzinējs vairāk nekā 10 gadus pieteikumu atkārtoti tiesu izpildītājam uz piedziņu neiesniedz, arī tad konkrētajam parādam iestājas noilgums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!