Nezinot visus lietas faktiskos apstākļus, ir grūti sniegt pilnvērtīgu atbildi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 595. panta otro daļu, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Attiecībā uz valsts pensijām par šādu citu likumu uzskatāms likums “Par valsts pensijām”, kura 36. panta otrā daļa noteic, ka kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no pensijas. Tādējādi, vēršot piedziņu uz parādniekam izmaksājamu valsts pensiju, ieturējumus atļauts veikt tādā apmērā, lai parādniekam tiktu saglabāta pensija Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas punktos norādītajā apmērā (summa pilnas vai puses no minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā). Turklāt, veicot ieturējumus no valsts pensijas, ieturējumu apmērs nedrīkst pārsniegt likuma “Par valsts pensijām” 36. panta otrajā daļā norādītos 30%. Ņemot vērā minēto, ja piedziņa uz pensiju tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, ieturējumu no pensijas var veikt 30% apmērā, atstājot parādniekam naudas līdzekļus ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Konta bloķēšana savukārt ir cits piespiedu izpildes līdzeklis.

Konta bloķēšana notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.¹ panta nosacījumiem:

(1) Vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā. Rīkojumu saskaņā ar kontu reģistra ziņām par parādnieka atvērtajiem kontiem nosūta attiecīgajai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku – fizisko personu – vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu (430 eiro vai 215 eiro atkarībā no parāda veida).

Jums var ieteikt vērsties pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu un lūgt atbloķēt bankas kontu, norādot, ka tajā jūs saņemat tikai pensiju. Pievienojiet iesniegumam bankas konta pārskatu par pēdējiem 3 mēnešiem, lai tiesu izpildītājs par to var pārliecināties. Iespējams, tiesu izpildītājs nāks pretī un kontu atbloķēs.

Tāpat var tikt piemērota Civilprocesa likuma 594. panta 2.¹ daļa, kas nosaka: ja vienas izpildu lietas ietvaros piedziņa vienlaikus tiek vērsta gan uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, gan uz noguldījumiem kredītiestādē, tiesu izpildītājs pēc parādnieka lūguma dod kredītiestādei rīkojumu saglabāt kontā, kurā parādnieks saņem darba samaksu vai tai pielīdzinātos maksājumus, naudas līdzekļus šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā apmērā.

Par naudas līdzekļu atmaksu ir grūti sniegt precīzu atbildi, nezinot, kas pārrunāts ar tiesu izpildītāju, un citus apstākļus. Varbūt tiesu izpildītājs naudas līdzekļus jau ir pārskaitījis piedzinējam, un tādā gadījumā tos parādniekam atgūt ir faktiski neiespējami. Tādēļ šie jautājumi ar tiesu izpildītāju ir jārisina ļoti savlaicīgi.

Tiesu izpildītāju likuma 152. panta trešā daļa nosaka: naudas līdzekļi, kas piedzīti no parādnieka un nododami piedzinējam, pārskaitāmi piedzinējam 10 dienu laikā no dienas, kad tie ieskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, ja nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ naudas līdzekļu pārskaitīšana atliekama.

Parādnieka pienākumi ir noteikti Civilprocesa likuma 552. pantā:

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants).

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai – līdz 80 eiro, bet amatpersonai – līdz 360 eiro. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs nosūta iesniegumu prokuroram.