Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Interesē likumi, noteikumi vai arī normatīvie akti, kas reglamentē, kādai jābūt minimālajai un maksimālajai temperatūrai sabiedriskajā transportā (iespējams, tā atšķiras dažādās sezonās), respektīvi, tramvajos, trolejbusos, autobusos, vilcienos utt.? Otrs jautājums ir - vai ir kāda iespēja juridiskā ceļā pierādīt, ka pasažieru pārvadātājs nenodrošina šādu noteikto temperatūru un kā sekas tam ir, piemēram, saslimšana, darba nespēja, kuras rezultātā persona cieš zaudējumus. Vai šāda persona juridiskā ceļā var saņemt kompensāciju no sabiedriskā pārvadātāja un kas ir jāizdara, lai tas būtu iespējams?
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve skaidro: „Normatīvajos aktos nav noteikta vienota temperatūras amplitūdas norma, kas pārvadātājam jānodrošina sabiedriskajā transportā. Katrs sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītājs (pilsēta, plānošanas reģions vai Autotransporta direkcija) ir tiesīgs šo normu atrunāt līgumā, kas noslēgts ar pakalpojuma sniedzēju (pārvadātāju).
Piemēram, reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutu autobusos ir izvirzīta prasība, ka pārvadātāja autobusam ir jābūt aprīkotam ar tādām ventilācijas un apkures iekārtām, kas neatkarīgi no laika apstākļiem salonā nodrošina pastāvīgu temperatūru robežās no +16 līdz + 240C. Atsevišķos gadījumos, piemēram, autobusa stāvēšanas laikā, autobusa salonā temperatūra nedrīkst pārsniegt +300C. Par šo normu neievērošanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā Autotransporta direkcija ir tiesīga pārvadātājam uzlikt sodu saskaņā ar līgumā atrunāto.”
Ja persona uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu pārvadātājs ir nodarījis kaitējumu viņa veselībai, savas tiesības, protams, ir iespēja aizstāvēt un lūgt pārvadātājam kompensēt zaudējumus. Ja pārvadātājs nepiekrīt personas prasībai un atsakās apmaksāt zaudējumus, personai ir tiesības vērsties tiesā ar civilprasību.
Sniedzot prasību tiesā, jāuzraksta prasības pieteikums. Kas obligāti tajā norādāms (piemēram, likums, uz kura prasība pamatota, apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina utt.), pateikts Civilprocesa likuma 128.pantā. Norādes par to, kā uzrakstīt prasības pieteikumu, atrodamas Latvijas tiesu portāla sadaļā Dokumentu paraugi. Lai tiesa sāktu skatīt lietu, jāsamaksā tiesas izdevumi: valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar tiesāšanos saistītie izdevumi.
Tiesā puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā: pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
