Civillikuma 179. panta piektā daļa paredz, ka ikvienam vecākam ir absolūts pienākums – neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu – nodrošināt katram savam bērnam uzturlīdzekļus vismaz minimālajā apmērā.

Minimālā uzturlīdzekļu apmēra aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo darba algu un bērna vecumu.

Noteikumi paredz, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tā kā minimālā mēneša alga Latvijā 2020. gadā ir 430 eiro, tie attiecīgi ir 129 eiro mēnesī.

Tātad minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kādu bērna tēvam ir absolūts pienākums nodrošināt diviem deviņus un 11 gadus veciem bērniem, ir 129 x 2 jeb 258 eiro ik mēnesi.

Ja bērnu tēvs atsakās rūpēties par saviem bērniem un uzturlīdzekļus nemaksā, tie jāpiedzen piespiedu kārtā.

Pastāv divas iespējas, kā piedzīt uzturlīdzekļus bērna uzturam.

Ja strīds par uzturlīdzekļiem līdz šim nav ticis risināts (nav nedz tiesas sprieduma, nedz vienošanās notariāla akta formā par regulāriem uzturlīdzekļu maksājumiem), uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā var saņemt vienkāršotā administratīvā procesa kārtībā, vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu.

Ērtākais veids, kā pieteikties valsts garantēto uzturlīdzekļu saņemšanai, ir izmantot portālā latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu “Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai”. Šī pakalpojuma izmantošanai nepieciešams reģistrēties, izmantojot internetbankas pieejas datus, kas dod iespēju elektroniski aizpildīt iesnieguma veidlapu un nosūtīt fonda administrācijai. Citi dokumenti nav nepieciešami.

Savukārt, ja uzturlīdzekļus nepieciešams piedzīt lielākā apmērā par minimālo (vai starp vecākiem ir strīds par aizgādību), ir jāsniedz prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, pievienojot pierādījumus, kas apliecina, ka konkrētām bērnu vajadzībām ir nepieciešami līdzekļi lielākā apmērā par valstī noteikto minimālo un bērna tēvs tos spēj nodrošināt. Plašāk, piemēram, e-konsultācijā – “Uzturlīdzekļus nodrošina samērā ar mantas stāvokli, bet ne mazāk par minimālo apmēru”.

Katrs gadījums ir individuāli vērtējams, tāpēc precīzu summu noteiks tiesa, izvērtējot ne tikai abu vecāku ienākumu apmēru, bet arī spēju nodrošināt uzturu bērnam, proti, visu to apstākļu kopumu, kas ļauj personai savu materiālo stāvokli uzlabot, ja tas ir nepieciešams (vai, gluži otrādi, ierobežo), piemēram, izglītības līmeni, veselības stāvokli un vecumu u. tml.

Jāatzīmē, ka neviens likums neatbrīvo vecāku no pienākuma nodrošināt saviem bērniem uzturlīdzekļus minimālajā apmērā, ja ir mazi ienākumi vai citas dzīves grūtības. Tiesa nevar piedzīt uzturlīdzekļus mazākā apmērā par valstī noteikto minimālo.