Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vēlos aktualizēt jautājumu par dzīvojamo telpu izīrētāju un īrnieku attiecībām, pienākumiem un atbildību. Vai pareizi saprotu, ka bez dzīvojamo telpu īres līguma nav arī pamata prasīt no īrnieka parādu? Tādā gadījumā, ja izīrētājs vēlas lauzt līgumu vai gluži vienkārši tam beidzas darbības termiņš, bet īrnieks atsakās pamest īpašumu, īrnieku drīkst izlikt ar tiesas lēmumu. Lai tiesa neievilktos gadiem ilgi un prasītāja zaudējumi nekļūtu lielāki, vai pastāv iespēja atbildētāju aicināt uz tiesu ar publikāciju “Latvijas Vēstnesī”, ja prasītājs ir norādījis īpašuma adresi, kurā uzturas īrnieks? Tomēr, ja šī nav likumā noteiktā kārtība, vai pastāv iespēja atbildētāju atvest uz tiesu piespiedu kārtā? Vai arī ir kāda cita iespēja lietu izskatīt bez atbildētāja? Ar cik ilgu laiku īrniekam jārēķinās no prasījuma pieteikšanas līdz spriedumam? Vai runa ir par gadiem? Ja lieta tiek izskatīta, prasītājs veic prasību par līdz šim radušos materiālo zaudējumu: nesamaksāto īres maksu, neapmaksātos komunālos pakalpojumus, īpašuma bojājumu seku likvidēšanai nepieciešamajām finansēm utt. Tomēr, ja tiesa ilgst 2 gadus, šo 2 gadu laikā rodas jauni zaudējumi. Piemēram, ja īres maksa ir 350 eiro un komunālie maksājumi vidēji gada griezumā ir 120 eiro, tad 2 gadu laikā šī summa pieaug līdz 11 280 eiro. Kā atgūt šo summu? Vai par šo summu jāveic jauna prasība tiesā? Un kā šo summu atgūt, ja atbildētājs ir miris? Vai ja atbildētāja alga ir valsts noteiktā mēneša alga?
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5. panta pirmā daļa paredz, ka īres līgums ir slēdzams rakstveidā. Taču tas neizslēdz iespēju tiesā pierādīt, ka starp pusēm pastāv īres tiesiskās attiecības un persona īrē noteikto īpašumu, līdz ar to arī prasīt īres maksu un komunālos maksājumus. Jāatzīmē, ka bez rakstiska īres līguma šos apstākļus var būt grūti pierādīt atkarībā no pierādījumu bāzes.
Civilprocesa likuma 59. pants paredz gadījumus, kad uz tiesu aicina ar publikāciju laikrakstā. Tas nekādi nesamazina tiesvedības izskatīšanas laiku, tieši pretēji, tas aizņem vairāk laika, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 59. panta ceturtajai daļai tiesa lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Jums ir iespēja arī vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar motivētu iesniegumu, lūdzot izsniegt izziņu par potenciālā atbildētāja dzīvesvietas adresi. Tas ir maksas pakalpojums. Papildus informēju, ka zvērināts advokāts saskaņā ar Advokatūras likuma 48. pantu var lūgt izsniegt šādu izziņu juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros.
Tiesvedības izskatīšanas laiks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: vai persona ieradīsies puses uz lietas izskatīšanas laiku (jo saskaņā ar Civilprocesa likumu, ja neierodas kāda no pusēm, tiesai ir pienākums lietas izskatīšanu atlikt) vai arī citādi ietekmēs lietas izskatīšanu laiku. Tāpat ir būtiski, vai puses apstrīdēs tiesas nolēmumu. Konkrētu atbildi uz tiesvedības izskatīšanas laiku nav iespējams dot, jo katrs gadījums ir individuāls.
Ja lieta vēl nav izskatīta pēc būtības 1. instances tiesā, prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 3. punktu ir tiesības palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163. pants).
Ja atbildētājs ir miris, iekams celta prasība tiesā par parāda piedziņu, jums ir tiesības pieteikt kreditora prasījumu mantojuma lietas ietvaros noteiktajā termiņā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
