Fizisko personu datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un Latvijas Republikas nacionālie normatīvie akti. Jūsu aprakstītajā situācijā persona veica citu personu (nepilngadīgo personu) videofiksāciju jauniešu centrā. Sākotnēji jānoskaidro, kādi vietējie noteikumi (kārtība) ir noteikti šajā jauniešu centrā attiecībā uz fotografēšanu un filmēšanu, t. i., vai šajā centrā šādas darbības ir atļautas vai aizliegtas. Ja pastāv aizliegums fotografēt un filmēt, tad minētā persona (kas veica videofiksāciju) ir pārkāpusi attiecīgās iestādes apmeklēšanas kārtības noteikumus un saucama pie atbildības. Savukārt, ja šajā centrā nav noteikts aizliegums fotografēt un filmēt, tad attiecīgā persona ir uzskatāma par patstāvīgu datu apstrādes pārzini, kas par datu apstrādi atbild saskaņā ar regulu. Jūsu aprakstītajā situācijā pirmšķietami nekas neliecina par noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, kas nozīmē, ka videofiksāciju nevar pamatot ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu vai citiem tiesiskajiem pamatiem, kas noteikti regulas 6. pantā. Pats fakts, ka minētā persona ir nodevusi šo videomateriālu tiesībsargājošām institūcijām uz aizdomu pamata, nerada jums vai jūsu dēlam negatīvas sekas, taču, ja minētais video tiek izplatīts, pārraidīts vai demonstrēts citur (piemēram, sociālajos tīklos), tad tas viennozīmīgi rada jums un jūsu dēlam tiesību aizskārumu. Ja apstiprinās fakts, ka minētais videomateriāls ir izmantots citādi, nevis tikai nodots tiesībsargājošām iestādēm, tad jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar motivētu iesniegumu par sava dēla (nepilngadīgā) personas datu apstrādi, kā arī civiltiesiskā kārtā pieprasīt zaudējumu (ja tādi radīsies) un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.