E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20872
Lasīšanai: 8 minūtes
1
1
1
1

Personām pašām jāpaziņo par savu aktuālo dzīvesvietu ārvalstīs

J
jautā:
10. augustā, 2020
Juris

Labdien! Mūsu dzīvoklī ir deklarēti cilvēki, kas nav mūsu ģimenes locekļi. Kā mums viņus izdeklarēt, ja viņi dzīvo Anglijā jau vairākus gadus un Latvijā neparādās? Dzīvoklis ir saņemts mantojumā (ir apliecība, bet nav ierakstīts zemesgrāmatā, jo tūlīt būs klāt tiesu izpildītājs), mums viņu vietā jāveic komunālie maksājumi, kas ir atkarīgi no deklarēto skaita, un nevaram noformēt trūcīgo statusu. Paldies!

A
atbild:
31. augustā, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants paredz, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā, ja:

  • tai pieder šis nekustamais īpašums;
  • attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums;
  • šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants paredz, ka ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu anulē:

  • ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
  • ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Aprakstītajā situācijā ziņas vairs neatbilst patiesībai, jo attiecīgās personas faktiski norādītajā deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo jau vairākus gadus, kas nozīmē, ka pēc šīs adreses attiecīgās personas nav sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti.

Lai anulētu deklarēto dzīvesvietas adresi, ar iesniegumu par dzīvesvietas deklarācijas pārbaudi jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā. Rīgā iesniegums jāaizpilda Rīgas domes apmeklētāju centrā, kuram tālāk tas jānodod Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijai.

Lēmumu par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu attiecīgā iestāde pieņem viena mēneša laikā, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem. Jebkurā gadījumā process par deklarētās dzīvesvietas ziņu pārbaudi ir ilgs, bet bez maksas.

Iesniegumā jānorāda iespējami detalizētāka informācija, kas palīdzētu pašvaldībai pieņemt lēmumu. Noteikti jānorāda personas, kurai lūdz anulēt ziņas par deklarēšanos dzīvesvietā, vārds, uzvārds un personas kods; adrese, no kuras vēlas izdeklarēt personu, un pamatojums, kāpēc vēlas to darīt. Iesniegumam klāt jāpievieno dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus): īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai dzīvojamās telpas īres līgums; pilnvara, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona; pirkuma (maiņas, dāvinājuma) līgums; mantojuma apliecība; citi dokumenti, kas ir būtiski lēmuma pieņemšanai.

Pašvaldības lēmumu par personu deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu pieņem attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija. Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, attiecīgā iestāde aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājiem, nosūtot uz šo adresi vēstuli. Ja ziņas ir patiesas, personām šajā adresē ir jābūt sasniedzamām. Jebkurā gadījumā no personām gaida atbildi 10 darba dienas.

Proti, saņemot iesniegumu ar lūgumu anulēt ziņas par personu deklarēto dzīvesvietu, pašvaldības iestāde personas, par kurām ziņas lūgts anulēt, informē, nosūtot tām vēstuli uz šo deklarēto dzīvesvietu. Tas dod iespēju šīm personām uzzināt, ka līdz lēmuma pieņemšanai viņām ir tiesības iesniegt dokumentus, kas tomēr apliecina tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Ja personas iesniedz dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, iestāde ziņas par deklarēto dzīvesvietu neanulē. Nepieciešamības gadījumā tiek arī apsekota personu dzīvesvieta. Rīgā to pēc Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas lūgumu veic pašvaldības policija.

Ja personas reāli deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo, tad tās visdrīzāk pašvaldības sūtīto ziņu nesaņem. Arī paziņojumu par pieņemto lēmumu personai nosūta uz deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to personas var nezināt, ka ir izdeklarētas. Tomēr tā ir pašu personu atbildība. Katra iedzīvotāja ziņā ir rūpēties, lai viņš tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību būtu sasniedzams, t. i., reāli dzīvotu adresē, kurā ir deklarējies.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta prakses apkopojumā par dzīvesvietas deklarēšanu 2004.–2015. gadā norādīts, ka ziņu anulēšana nav pieļaujama tikai tad, ja pastāv šaubas par to, vai tiesiskais pamats dzīvošanai noteiktajā dzīvesvietā tiešām zudis, un ir konstatēta personas faktiskā dzīvesvieta attiecīgajā dzīvesvietā.

Vieglāk un ātrāk šīs personas varētu izdeklarēt tad, ja jums tās būtu pazīstams.

Proti, personām pašām ir jāpaziņo par savu dzīvesvietas adresi ārvalstī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), jāaizpilda noteikta parauga iesniegums, ko var atrast PMLP mājaslapā, vai jāuzraksta iesniegums brīvā formā, norādot datus par sevi vai/un savu nepilngadīgo bērnu (vārds, uzvārds, personas kods) un adresi ārvalstī.

Savukārt, lai iesniegtu iesniegumu elektroniski, personām jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma portālā www.latvija.lv.

Iesniegumu var iesniegt:

  • klātienē jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā;
  • nosūtot pa pastu PMLP (Čiekurkalna 1. līnija 1, k-3, Rīga, LV-1026);
  • klātienē vai nosūtot pa pastu Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs (iesniedzot iesniegumu klātienē, jāuzrāda pase vai personas apliecība, nosūtot pa pastu, tam jāpievieno pases vai personas apliecības kopija);
  • elektroniski portālā www.latvija.lv.

Par iesnieguma iesniegšanu valsts nodeva nav jāmaksā.

Paziņojot par dzīvesvietas adresi ārvalstī, ziņas par personu iepriekšējo dzīvesvietas adresi Latvijā vai ārvalstī Iedzīvotāju reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi ārvalstī. Līdz ar to personām nav jāvēršas attiecīgajā pašvaldības iestādē, lai anulētu ziņas par tās deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā.

Turklāt saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15. pantu un Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 131 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir pienākums 30 dienu laikā (nevis pēc vairākiem gadiem) pēc Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu maiņas vai pēc tam, kad attiecīgās ziņas ir kļuvušas zināmas, paziņot PMLP par savu, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, dzīvesvietas adresi ārvalstīs.

Personām, kuras nav paziņošanas PMLP par savu aktuālo dzīvesvietas adresi ārvalstīs, atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 16. pantam var piemērot administratīvo sodu – brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām (līdz 350 eiro).

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 214 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU