Uzturlīdzekļu piedziņa pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesas kompetencē. Cik saprotams, dēls jau ir pilngadīgs, tādēļ viņam pašam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no tēva. Prasība ceļama tiesā pēc dēla vai tēva deklarētās dzīvesvietas. Prasītājs prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Uzturdošanas pienākums ir saistīts ar vairākiem kritērijiem - vecāku mantas stāvokli un spēju uzturu sniegt, kā arī ar laiku, kad bērns pats sevi spēj apgādāt. Likums vecāku pienākumu apgādāt bērnu neierobežo ar bērna pilngadību, bet gan ar laiku, kad viņš var sevi pats apgādāt. Ja pēc pilngadības iestāšanās cilvēks objektīvu iemeslu dēļ pats sevi apgādāt nevar, tad atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai vecāku pienākums savu bērnu uzturēt turpinās.

Ministru kabinets ir noteicis minimālo summu, kas vecākiem jānodrošina bērnam līdz tā pilngadības sasniegšanai neatkarīgi no vecāku spējām un mantiskā stāvokļa, bet šī summa nav saistoša tiesai, izspriežot lietu par uzturlīdzekļu piedziņu pilngadīga bērna uzturam.

Nav iespējams pateikt, kādu summu varētu piedzīt no tēva, jo tā atkarīga no dēla spējas pierādīt, cik naudas mēnesī viņam nepieciešams. Dēlam kā prasītājam tiesai būs jāpamato savs prasījums un jāpierāda, ka viņš pats nevar sevi apgādāt. Vienlaikus tiesai būs jānorāda summa, kāda nepieciešama ikmēneša uzturam, pievienojot attiecīgus pierādījumus, kā arī summa, kādu viņš vēlas piedzīt no tēva.